Partenons
Athena Parthenos.
Majestātiska svētnīca Atēnu akropolē, kas celta par godu Atēnai kā Atēnu pilsētas patronesei, simbolizē seno Grieķiju un Atēnu demokrātiju.
Atrašanās vieta. Grieķija, Atēnas, Atēnu akropoles labajā pusē.
Vēsture. Arheologi zem Partenona uzgājuši vēl senākas celtnes atliekas, kas bijis vecais Trojas kara laika Partenons.
Lai gan akropole gadsimtiem ilgi bija Atēnu reliģiskās dzīves centrs, tā kļuva slavena V gs.pmē. jeb pilsētas demokrātijas “zelta laikmetā.” Atēnu ietekmīgais un izcilais politiķis Perikls, stingri virzīja ideju par jaunu akropoli, kas padarītu Atēnas par neapšaubāma skaistuma un diženuma objektu. Darbu vadīšanu viņš uzticēja diviem arhitektiem - Iktīnam (Ictinus) un Kalikrātam (Callicatres), bet par vadošo tēlnieku kļuva izcilais Feidijs. Cita starpā jaunajā akropolē tika paredzēta arī majestātiska svētnīca pilsētas aizgādnei Atēnai.
Tagad aplūkojamo svētnīcu pēc Iktīna projekta uzbūvēja arhitekts Kalikrāts apmēram 500.g.pmē. Feidijs noņēmās ar svētnīcas izrotāšanu. Perikls nenodzīvoja pietiekami ilgi, lai redzētu, kā piepildās visa viņa akropoles vīzija, taču tempļu celtnieki un arhitekti turpināja strādāt, līdz pabeidza projektu.
VI gs., kad Roma pārņēma kristietību, daudzas senās akropoles celtnes kļuva par kristiešu baznīcām. Piemēram, Partenonu veltīja Jaunavai Marijai,
1687.gada 26.septembrī kara laikā starp osmaņu turkiem un Svēto līgu Partenons tika varen izpostīts. Tas tādēļ, ka te atradās turku arsenāls, kurā trāpīja venēciešu lielgaballode.
Tā nozīmīgais piemineklis tika atstāts laupītāju, vandāļu un pat tūristu nežēlībā, zaudējot daudzus artefaktus. Pēc Grieķijas neatkarības kara to atdeva atpakaļ grieķiem, bet no kādreizējās spozmes nebija atlicis gandrīz nekas.
XIX un XX gadsimtu mijā sākās restaurācijas. Daudzas no skulptūrām pārdeva Britu muzejam, kur tās atrodas arī šodien. Bojā gājušas gleznas, Fīdija skulptūras un daudzas citas arī. Partenons bija pussagrauts, kā arī citas ēkas. Daļa saglabājušos statuju mūsdienās atrodas muzejos.
Par lorda Endžina nospertajiem ciļņiem līdz pat šai dienai iet stīvēšanās staro Lielbritāniju un Grieķiju.
Mūsdienās Atēnu akropole tā ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta un Partenons līdz ar to.
Apraksts. Celts pirms 2400 gadiem no apzeltīta baltā marmora, tas ir Pantelijas marmors, kas iegūstot ir balts, bet vēlāk saules iedarbībā kļūst iedzeltens.
Feidijs Partenonu izrotāja ar 92 metopām, apmēram 160 m garu frīzi, frontoniem un statujām. Mītisko varoņu un dievu tēlos ietvēris fiziski un garīgi stipra, harmoniska cilvēka ideālu.
No visām 4 pusēm svētnīcai piekļaujas portiki. Ēkas ārējai sienai apkārt stiepās ciļņu josla (tā pati, ko demontēja lords Eldžins). Ciļņos bija attēlots atēniešu svētku gājiens. Statuju grupa uz Partenona rieteņu frontona attēlo ainu no Atēnas un Poseidona strīda.
Tīrot akmeņus ar lāzera stariem, konstatēts, ka templis bija sarkanā (hematīts), ēģiptiešu zilā un zaļgani zilā azurīta un malahīta krāsās.
Kā būves mērvienība ir tikusi izmantota grieķu pēda.
Partenona iekšpusē bija 2 zāles. Vienā no tām atradās Feidija darinātā apmēram 11,5 m augstā Atēnas statuja. Otrajā zālē tika glabāta Atēnu valsts un Jūras savienības kase.
Svētkos pie Partenona saveda dzīvniekus upurēšanai dieviem.
Jaunavas Atēnas statuja. Ap 11,5 m augsta Feidija pagatavota Jaunavas Atēnas (Athena Parthenos) statuja Partenonā. Tā atradās vienā no 2 iekšējām telpām. Gatavota hrizoelefantīnas tehnikā - no zelta un ziloņkaula plātnēm.
Izpēte. Nozīmīgais piemineklis ilgu laiku bija atstāts laupītāju, vandāļu un pat tūristu nežēlībā, zaudējot daudzus artefaktus. Pēc Grieķijas neatkarības kara to atdeva atpakaļ grieķiem, bet no kādreizējās spozmes nebija atlicis gandrīz nekas.
Lorda Eldžina darbība. Lords bija Lielbritānijas ārkārtējais sūtnis Osmaņu impērijā kopš 1799.gada. Viņam bija 1801.gadā saņemta turku sultāna pavēle, kurā bija atļauts no Atēnu akropoles skulptūrām pagatavot atlējumus, veikt izrakumus un izvest dažus akmens bluķus ar uzrakstiem un ornamentiem. Eldžins atļauju tulkoja ļoti plaši un rījkojās visai barbariski – noņēma frontona statujas, izzāģēja frīzes un pat vienu no Erehteja tempļa kariatīdēm. Uz Londonu nosūtīja 200 kastes ar Partenona rotājumiem, kas viņam izmaksāja 74 240 mārciņas. Strīds par šo grieķu mākslas šedevru ilga gadiem. Beidzot 1816.gadā ar parlamenta lēmumu kolekciju nopirka valsts un lordam samaksāja 35 000 mārciņu, tātad pat ne pusi. Materiāli nonāca Britu muzejā.
XIX un XX gadsimtu mijā sākās restaurācijas. Daudzas no skulptūrām pārdeva Britu muzejam, kur tās atrodas arī šodien. Bojā gājušas gleznas, Fīdija skulptūras un daudzas citas arī. Partenons bija pussagrauts, kā arī citas ēkas. Daļa saglabājušos statuju mūsdienās atrodas muzejos.
Mūsdienās šo akmeņu – „Eldžina marmoru" (Elgin marbles) strīds pieņēmis jaunas aprises. Savu piederību uz tiem akcentē Grieķija un pieprasa britiem tos atgriezt. Partenona atkalapvienošanas ideju pēc gandrīz 20 gadiem 1980.gadā aktualizēja toreizējā Grieķijas kultūras ministre un leģendārā aktrise Melina Merkuri. Runā, ka viņa esot mēģinājusi iekustināt pat kuģu miljardieru Onašu dzimtu, lai tie iedarbotos uz ASV politiķiem, vai izpirktu no britiem grieķu kultūras dārgumus.
Tieši tādēļ Lielbritānijas karalienei un premjeram tika sūtīti īpaši ielūgumi uz Jaunās Akropoles muzeja atklāšanu 2009.gada jūnijā. Tie neieradās, atsūtīdami savā vietā nenozīmīgus klerkus no Britu muzeja. Atklāšanas ceremonijā Grieķijas kultūras ministrs Antoni Samari pie Partenona frīzes ģipša bareljefa (kopijas) piestiprināja oriģinālo dievu ziņneses Irīdas galvu.
Pašlaik Britu muzejs kā labas gribas žestu akropolei „aizdevis" dažus „Eldžina marmoru" priekšmetus, turklāt ne no Partenona. Izvirzītie noteikumi bija stingri – īpašumtiesības joprojām paliek britiem, tikai Atēnās šos eksponātus varēs aplūkot.
Arheologi zem mūsdienu Partenona uzgājuši vēl senākas celtnes atliekas. Ilgstošā darbā noskaidroja, kas tā par celtni - 48 m gara svētnīca jeb pirmais Partenons. Tas bijis vecais Trojas kara laika Partenons, kas no jaunā atšķīrās ar citādu debess pušu orientāciju.
Interesanti! 1897.gadā Nešvilā (ASV) uzbūvēja precīzu šīs svētnīcas kopiju. Tagad tajā atrodas glezniecības muzejs.
Saites.
Atēnu akropole.
