Feodālā rente
Galvenā feodālās ekspluatācijas forma; feodāli atkarīgo zemnieku virsdarbs vai virsprodukts, nereti arī daļa nepieciešamā produkta, ko, izmantojot feodāļa īpašuma tiesības uz zemi un ārpusekonomisko piespiešanu, piesavinājās feodālis; feodālā zemes īpašuma realizācijas ekonomiskā forma; viens no zemes rentes veidiem.
Pastāvēja atstrādāšanas (klaušas), produktu un naudas rente.
Vēsture. Krievijā feodālā rente radās līdz ar feodālo attiecību izveidošanos Kijevas Krievzemē IX-XI gs. Vienlaikus pastāvēja visi feodālās rentes veidi.
XIII-XIV gs. pārsvarā bija produktu rente. Nostiprinoties dzimtbūšanai XVI gs. 2.puse - XVII gs. vairāk izplatījās atstrādāšanas rente un pieauga tās lielums. Attīstoties rūpaliem un tirdzniecības sakariem, kā arī preču attiecībām, XVIII gs. 2.pusē pārsvaru guva naudas rente. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas feodālo renti pakāpeniski likvidēja. 1861.gadā atcēla produktu renti, 1883. - naudas renti, 1882. - juridiski arī atstrādāšanas renti, taču faktiski tā saglabājās līdz Oktobra apvērsumam 1917.gadā.
Feodālā rente Latvijā. Latvijas vēsturiskajos avotos feodālā rente pirmo reizi minēta Latviešu Indriķa hronikā.
Feodālā rente Latvijā pastāvēja jau pirms vācu feodāļu agreijas XII gs. beigās - XIII gs. Vācu valodā rakstītajos dokumentos feodālās rentes apzīmēšanai lietoti Baltijas tautu dotie nosaukumi "pagasts" vai "vaka."
XIII-XVII gs. Latvijā dominēja produktu rente. Sākotnēji bija 2 produktu rentes veidi: kunga tiesa (noteikts labības pūru skaits) un desmitā tiesa (10% visas ražas).
XVI gs. kunga tiesa vairākkārt pārsniedza XIII gs. noteiktās kunga tiesas apjomu, bet desmitā tiesa jau līdzinājās 25% ražas.
Sākot ar XVI gs. 2.pusi, feodāļi atteicās no desmitās tiesas, jo tā bija grūti kontrolējama un atkarīga no ikgadējās ražas, un pārgāja uz noteiktām produktu rentes normām.
XIII gs. minētas arī pirmās klaušas; to apjoms sākotnēji bija maznozīmīgs, bet no XV gs. 2.puses līdz ar muižu attīstību strauji palielinājās.
XVIII gs. atstrādāšanas rente kļuva par noteicošo, klaušu veidā tā saglabājās Kurzemē un Vidzemē arī pēc dzimtbūšanas atcelšanas - līdz XIX gs. 60.gadiem.
Feodālajā rentē ietilpa arī mācītāja sieciņi un valsts nodokļi, no kuriem vissmagākais bija zviedru valdības noteiktais staciņš (XVII gs. sākumā).
Latvijā feodālai rentei naudas formā bija maza nozīme, parasti tā bija muižas amatpersonu (vagaru, šķilteru), privilēģija.
Saites.
Feodālisms un feodāļi.
