Francis Jozefs I (1848.-1916.g.)
Franc Joseph I.
Pēdējais Austrijas ķeizars un Ungārijas karalis no 1848.-1916.gadam.
/Francis_Jozefs_I.jpg)
Dzīvesgājums. Dzimis 1830.gada 18.augustā.
1849.gadā ar Krievijas impērijas palīdzību apspieda revolūciju Ungārijā un valstī atjaunoja absolūtismu.
1867.gadā, piekāpjoties ungāru muižniecībai un aristokrātijai, pārveidoja valsti par divvienīgu monarhiju - Austroungāriju.
1879.gadā Francis Jozefs I noslēdza savienības līgumu ar Vāciju, kas, līdz ar Itālijas iestāšanos 1882.gadā, pārvērtās par Trejsavienību.
1907.gadā Anglijas karalis Edvards VII tikšanās laikā ar Austrijas imperatoru Franci Jozefu I nesekmīgi centās panākt Austroungārijas atteikšanos no savienības ar Vāciju.
Realizēja ekspansijas politiku Balkānos, kas noveda pie sadursmes ar cariskās Krievijas tīkojumiem. Francis Jozefs I vēlējās pakļaut Balkānu valstis, iegūt kontroli pār Bosniju un Hercegovinu. Tas arī bija viens no I Pasaules kara cēloņiem.
1914.gada 28.jūnijā serbu kaujinieks Gavrils Princips nogalināja Austroungārijas troņmantnieku Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju Sarajevā. Šis notikums kalpoja par sākumu I Pasaules karam.
Iekšpolitika. Franča Jozefa I valdīšana balstījās muižnieku klerikāļu aprindām, lielburžuāziju, militāristiem un birokrātiju. Viņa politikas pamats bija cīņa pret nacionālo atbrīvošanās kustību.
Saskaņā ar leģendām par Svēto šķēpu (Vīnes variantu), bijis pēdējais monarhs - Šķēpa īpašnieks.
Nomira 1916.gada 21.novembrī 86 gadu vecumā.
Aplūkojamie objekti.
Imperatora Franča Jozefa I tilts Vīnē (?). To rotā 4 pūķu figūras un tautā to dēvē par Pūķa tiltu. Kā vēsta leģenda, pūķu figūras sāk kustināt astes, ja pa tiltu iet nevainīga jaunava.
Nospiedums civilizācijā.
Franča Jozefa zeme. Šo arhipelāgu 1873.gada 30.augustā atklāja austroungāru leitnanti Jūlijs Paijers un Kārlis Veiprehts ar buru tvaikoni "Admirālis Tēhethofs." Pašu tālāko ziemeļu salu nosauca sava ķeizara Franča Jozefa I vārdā.
