Austrijas hercogi un imperatori
Hābsburgi valdīja Austroungārijas impērijā no 1867.-1918.gadam, kad tā tika likvidēta līdz ar sakāvi I Pasaules karā.
Hābsburgi Austroungārijā. Osmaņu sultāna Suleimana I Lieliskā panākumi karā pret ungāriem un Budas ieņemšana 1426.gada 10.septembrī izraisīja pamatīgu satraukumu Austrijā valdošajos Hābsburgos, un pamudināja tos stāties karā kristiešu pusē. Viņi uzņēmās atbildību par Ungāriju, Bohēmiju un Balkānu pussalu, tā liekot pamatus Austroungārijas impērijai.
Frīdrihs II Karotājs (?-1246.g.). Austrijas hercogs no Babenbergu dinastijas.
Radniecība. Divas brāļameitas - Ģertrūde.
Dzīvesgājums. Gāja bojā 1246.gadā karā pret čehiem un ungāriem.
Vladislavs, Morāvijas. No sākuma tā izgāja pie vīra pie Čehijas karaļa Vaclava I dēla Morāvijas Vladislava. Laulība bija neilga, jo jaunais Austrijas hercogs Vladislavs drīzi mira tikai dažus mēnešus pēc kāzām.
Hermanis VI. (?-1250.g.). Tad pie lietas ķērās Ungārijas karalis Bela IV un Romas pāvests Inokents IV. Sākumā viņi darbojās kā sabiedrotie, bet tad pāvests pierunāja Ģertrūdi apprecēties ar Bādenes markgrāfu Hermani VI. Pēc viņu kāzām abi ar aktīvu Inokenta IV atbalstu tika pasludināti par Austrijas hercogu un hercogieni. Tomēr Hermanim nepaveicās, jo austrieši viņu nepieņēma. Lai gan pārim piedzima divi bērni - dēls Frīdrihs un meita Agnese, 1250.gadā Hermanis bija spiests bēgt prom no Austrijas. Visai drīz viņš mira un klīda baumas, ka viņu noindēja pēc Ģertrūdes rīkojuma.
Pržemisls Otokārs II. Pēc Hermaņa bēgšanas no Austrijas 1250.gadā savas tiesības uz Austrijas troni pasludināja Čehijas karalis Pržemisls Otokārs II. Lei nevienam nerastos šaubas par viņa tīkojumu likumību, viņš apprecēja Ģertrūdes tanti Margaritu, kas bija viena no divām dzīvi esošajām Bābenbergu dinastijas pārstāvēm. "Jaunā" sieva bija par 30 gadiem vecāka par vīru, bet Čehijas karali šis apstāklis neapmulsināja.
Romāns, Daņilas dēls (?-1253.g.). Ģertrūde nebūt negrasījās atteikties no saviem valdījumiem. Viņa meklēja sabiedrotos un tādus arī atrada - Ungārijas karali Belu IV, kura sabiedrotais savukārt bija Daņila, Volīnijas kņazs. Pats Bela IV arī nebija pretimkļūt par Austrijas saimnieku, tomēr uz tik krasiem pasākumiem neizšķīrās.
1252.gada jūnijā Ģertrūde izgāja pie vīra pie Galīcijas kņaza Daņilas Romanoviča dēla Romāna un tas uzreiz pasludināja savas tiesības uz Austrijas troni. Ungārijas karaļa Bela IV un Galīcijas kņaza Daņilas karaspēki no divām pusēm iebruka Ungārijā. Pržemisls Otokārs IItika sakauts, sabiedrotie ieņēma Vīnes apkārtni.
1253.gadā Romānam un Ģertrūdei piedzima meita Marija. Tobrīd atkal iejaucās pavests Inokents IV, kas atbalstīja Čehijas karaļa pretenzijas uz Austriju. Romāns kopā ar sievu tika ielenkts Himbergas pilī. Negaidot atrisinājumu, Romāns bēga, pametot sievu un meitu. Drīzumā laulība ar Ģertrūdi tika šķirta.
Romāns atgriezās tēva valdījumos un vairs ne uz ko nepretendēja, kā tikai uz kņaza statusu.
Pržemisls Otokārs II - otro reizi. Drīzumā Bela IV atzina Pržemislu Otokāru II par Austrijas hercogu par dažu zemju saņemšanu. Tās, starp citu, Čehijas karalis pēc dažiem gadiem tāpat atkaroja ungāriem.
Vilhelms III (XV gs.).
1527.gadā erchercogs Austrijas Ferdinands Hābsburgs atkaroja turkiem Budu.
1529.gadā Suleimans I Budu austriešiem atkaroja, iegāja Austrijā un 26.septembrī aplenca Vīni, lai gan slikto laika apstākļu dēļ nespēja izmantot lielāko daļu slavenās turku artilērijas. Sultāna janičāri ielauzās pilsētā caur Korintas vārtiem, bet lielākoties gāja bojā no austriešu kareivju lodēm. Pēc vairākiem nesekmīgiem triecieniem Suleimans I 16.oktobrī noņēma aplenkumu, nogalinot karagūstekņus.
Pēc tam Suleimans I neatgriezās Konstantinopolē, bet ziemoja Budā un gatavoja jaunu uzbrukumu Vīnei.
Ferdinands III (~1648.g.).
Dzīvesgājums. 1540.gadā austrieši aplenca Budu. 1541.gadā Suleimans I devās pretuzbrukumā austriešu erchercogam Ferdinandam un nostiprināja osmaņu pozīcijas Ungārijā.
1545.gadā Suleimans I un Austrijas Ferdinands noslēdza pamieru.
1547.gadā saskaņā ar daudzpusēju miera līgumu starp Habsburgiem, pāvestu, Venēciju, Franciju un osmaņiem Ungārija palika turku impērijas sastāvā.
1648.gadā ar alķīmiķa Rihthauzena pulvera palīdzību personīgi ieguva no dzīvsudraba zeltu. Pēc tam viņš pavēlēja par piemiņu šim notikumam izkalt medaļu, uz kuras kā notikušo pārvērtību simbols bija iegravēts Merkūrija attēls. Šī medaļa vēl XVIII gs. beigās glabājās Vīnes valsts kasē.
Jozefs II (XVII gs.).
Radniecība. Jānis Kārlis Ludviķis - brāļa dēls.
Francis I (1792.-1835.g.). Habsburgu-Lotaringas dzimta.
Austroungārijas ķeizars no 1792.-1835.gadam, un arī pēdējais Svētās Romas impērijas imperators no 1792.-1806.gadam.
Skatīt šķirkli "Francis II" - Svētās Romas impērijas ķeizars.
1745.gadā Krievijas kanclers A.Bestuževs-Rjumins saņēma no Austrijas imperatora Franča I apliecību par iecelšanu Sv.Romas impērijas grāfa kārtā. Ne tikai viņam pašam, bet arī mantiniekiem.(kaut kas nesaskan ar gadiem!!!)
Francis Ferdinands.
Dzīvesgājums. Viņu atentāta laikā Sarajevā nogalināja radikāla serbu grupējuma „Melnā roka” biedrs Gavrila Princips. Ar to sākās 1.Pasaules karš.
Elizabete (~1832.g.).
Pēdējā imperatora sieva, saukta par Sisī. Austrieši šo dievināja. Viņas šokolādes kūkas recepti tur slepenībā kopš 1832.gada.
Francis Jozefs I (1848.-1916.g.).
Kārlis I (1916.-1918.g.).
I Pasaules kara rezultātā sabruka Austroungārijas impērija, 1918.gadā nodibināja Austrijas Republiku. Tad arī tika ievests likums, ka Hābsburgu pārstāvji nevar kandidēt uz prezidenta amatu. Mūsdienās to mēģinās apstrīdēt.
Saites.
Austroungārija.
