Ekstrēms
Extremus - "gājējs" (latīņu val.).
Funkcijas maksimuma un minimuma kopīgs apzīmējums.
Kopā D definētai funkcijai f ir globāls maksimums (vislielākā vērtība) punktā A, ja katram punktam P=D ir spēkā f(P)<=f(A). Punktā B šai funkcijai ir lokāls maksimums, ja eksistē tāda B apkārtne U, ka katram P=U ir spēkā f(P)<=(B). Analoģiski definē globālo un lokālo minimumu.
Ekstrēma noteikšana ir viens no praktiski svarīgakajiem matemātikas uzdevumiem, kam XVII gs. bija liela nozīme diferenciālrēķinu attīstībā. Ja lokāls ekstrēms ir kopas D iekšējā punktā, kurā eksistē funkcijas diferenciālis, tad šajā punktā df=0, līdz ar to arī visi parciālie atvasinājumi f'xl=0. Ja argumentu skaits nav liels, tas dod iespeju noteikt lokālos ekstrēmus. Ja argumentu skaits ir liels, šī metode praktiski nav lietojama. XX gs. 60.-70.gados ir izveidotas vairākas tuvinātas metodes, kas realizējamas ar ESM. Sarežģītākos gadījumos ekstrēmu noteikšanai izveidotas īpašas matemātikas disciplīnas - lineārā programmēšana, dinamiskā programmēšana, variāciju rēķini, optimālās vadības teorija.
