Aliens

Elbruss

Krieviski - Гора Эльбрус.
Lielā Kaukāza augstākais masīvs, kas atrodas Sānu grēdā, dubulta kalna virsotne Kaukāzā ar 5642, augstākā Eiropā un arī Krievijā.

Atrašanās vieta. Krievija, Kabardija-Balkārija.

Ģeoloģija. Aprimis konusveida vulkāns ar divām virsotnēm: rieteņu - 5642 m, austreņu - 5621 m. Apledojums 134,5 kvkm (54 šļūdoņi). Baksanas upes augšteces apvidū lavīnu un selju pētniecības laboratorija.
Trošu ceļi līdz 3450 m, Pieelbrusā 6 tūristu bāzes, 8 alpīnistu nometnes, Elbrusa un kaukāza pāreju aizstāvēšanas muzejs (II Pasaules kara atcerei).

Vēsture. Pirms 45 000 gadu noticis Elbrusa izvirdums, kam sekoja klimata pavēsināšanās.
1829.gada jūlijā ekspedīciju uz Elbrusa virsotni organizēja krievu-turku kara dalībnieks, Kaukāza apgabala priekšnieks un fiziķis Emanuels Lencs. Ekspedīciju vadīja Ā.Kupfers, ceļvedis bija kabardietis Kilars Haširovs. Ekspedīcija startēja no rajona, kur tagad atrodas Pjaķigorska un kāpa augšā pa ziemeļu nogāzi un uzkāpa Elbrusa austreņu smailē.
1874.gadā pirmie uzkāpa angļu alpīnisti Florensa Groves (Florence Crauford Grove) vadībā.
1902.gadā Pjaķigorskā vietējie entuziasti Rūdolfa Leicingera (1845.-1910.g.) vadībā nodibināja Kaukāza kalnu sabiedrību. Šīs sabiedrības locekļi pirmie Krievijā sāka izstrādāt pārgājienu maršrutus pa Ziemeļkaukāzu.
II Pasaules kara laikā 1942.gada beigās līdz Elbrusam izlauzās vācu karaspēks, Kaukāza sniegotās pārejas krievpadomju ģenerāļi uzskatīja par neieņemamu cietoksni. Tomēr kaujās vācieši iesaistīja vērmahta 1.kalnu divīziju - vairāk pazīstamu kā "Ēdelveiss" (šīs Alpu ziediņš bija divīzijas emblēmā). Šai militārajā vienībā dienēja vācu kalnu rajonu iedzīvotāji līdz 24 gadu vecumam, kas bija labi ekipēti ar alpīnistu teltīm un kalnā kāpšanas instrumentiem. Tie visai viegli ieņēma krievu pozīcijas kalnos vienkārši apejot tās pa klintīm un veicot triecienus sarkanarmiešiem no negaidītiem virzieniem. Un tā 1942.gada 17.augustā vācu īpašo uzdevumu vienības karavīri bez neviena šāviena ieņēma pašu viesnīcu "Prijut-11," kas atradās vislielākā augstumā Eiropā (pasaulē?).
Jau 21.augustā kalna jēgeru grupa, ko komandēja Hanss Grots (bijis Elbrusā 1939.gadā kā alpīnists), uzvilka vācu karogu Elbrusa virsotnē. Tad sākās posms ar vairākām apšaubāmām liecībām par vāciešu mistiskiem rituāliem Elbrusā - pat tibetiešu mūkiem (tie pēcāk tikuši nošauti, kapa vieta atzīmēta ar ugusnskrustu, izliktu no akmeņiem, vēlāk nozaudēta). Vietējie iedzīvotāji stāsta par vācu lidmašīnām, kas nolaidušās kalnu aerodromā. Pēc vairākiem mēnešiem vācu karogus noņēma krievu alpīnisti ar kapteini Vladimiru Guevu priekšgalā.
Notikums ar Anatoliju Kuņiževu - https://www.youtube.com/watch?v=Y0fptWAIcow
Pēc kara beigām līdz 60.gadiem Elbrusa ziemeļu nogāzi čekisti bija slēguši, kāpt varēja tikai pa dienvidu nogāzi - nelaida ne tūristus, ne ģeologus, ne arheologus, pat ne vietējos iedzīvotājus. Vietējie iedzīvotāji tomēr iemanījās "vācu aerodroma" rajonā ganīt lopus, jo te atradās leknas alpīnās pļavas.
Kalnu tūrisma instruktors E.Jonihs (Э.А.Ионих) pastāstīja par tikšanos ar Sniega cilvēku 1960.gada sākumā Adilsū (Адыл-Су) pie Elbrusa - šeit.
2003.gadā toreizējais čekas priekšnieks N.Patruševs uzkāpa Elbrusā. Oficiāli tika pavēstīts, ka ticis inspicēts īpašas nozīmes centrs "Alfa Vimpelis" un aviācijas vadības sistēma. Tomēr mēļo, ka tikusi veikti kādi maģiski rituāli.
2008.gada 6.janvārī toreizējais FDD priekšnieks Patruševs (Патрушев) kopā ar čekistu grupu desantējās Elbrusa virsotnē. Iespējams, bija arī Putins.
Latviešu dēkainis Bruno Šulcs no Elbrusa nobraucis ar divriteni.

Ziemeļu maršruts. Ceļā atrodas 1x2 km liela pilnīgi līdzena plakankalne, kas izsauc izbrīnu - izskatās kā mākslīgi radīta. Šodien to izmanto Ārkārtas gadījumu ministrija, lai nosēdinātu savus helikopterus, bet katru gadu ziemeļu maršrutu veic simtiem kalnā kāpēju.

Elbrusa sakarā tiek stāstīts milzum daudz leģendu. galvenokārt to mēdz dēvēt par "laimes kalnu." Nostāsti pauž, ka tas, kas sasniegs kalna virsotni, tiks apveltīts ar brīnumainu spēku.

Ufologi Elbrusu ierindo pie ģeopatogēnām zonām.

Aplūkojamie objekti.
Diānas grota. Pjaķigorskas parkā Gorjačaja kalna ziemeļu nogāzē, uzbūvēta sakarā ar pirmo veiksmīgo uzkāpšanu Elbrusā 1829.gadā. Pirmajos gados vietējie iedzīvotāji sauca grotu par Elbrusu. Te bija paticis uzturēties Ļermontovam, kurš tikai nedēļu pirms savas traģiskās nāves te sarīkoja ballīti. Par godu uzkāpšanai Elbrusā tika izlietas divas čuguna plāksnes ar tekstiem krievu un arābu valodās. Tās bija plānots uzstādīt Elbrusa pakājē Irahiksertas savrupienē, tomēr izrādījās pārāk smagas un tās uzlika pie ieejas mākslīgajā grotā, kur tās nostāvēja līdz 1909.gada augustam. Tagad viena no plāksnēm aplūkojama Pjaķigorskas Novadpētniecības muzejā.

Saites.
Normunds Krafts. Elbruss no ziemeļiem 2008.  

Saites.
Kalni.
Alpīnisms un alpīnisti.