Eigēns IV (1431.-1447.g.)
Eugenius IV.
Īstā vārdā - Gabriele Condulmer.
Romas pāvests no 1431. līdz 1447.gadam.
Radniecība. Mātes brālis - pāvests Gregors XII.
Dzīvesgājums. Dzimis 1383.gadā Venēcijā, bagātu tirgotāju ģimenē.
Pāvesta tronī kāpa 1431.gada 3.martā, pieņemot Eigēna vārdu - pagaidām pāvestu sarakstā ir pēdējais ar šo vārdu.
1438.gada sasauca Florences koncilu, kas turpinājās līdz 1445.gadam. 1439.gadā ar Florences ūniju pasludināja Romas pāvesta varu pār pareizticīgajiem Austrumiem. To, protams, pareizticīgie neatzina.
Pēc trim mēnešiem, kopš sultāna tronī kāpa mazgadīgais Muhameds II Iekarotājs, pāvesta Eigēna IV sakūdītie ungāri lauza pamieru un iebruka Bulgārijā. Taču 1444.gada 10.novembrī Muhameds II viņus sakāva pie Varnas. Kaujā gāja bojā poļu karalis Vladislavs III un gūstā nonāca daudz citu eiropiešu.
1439.gadā Bāzeles koncils Eigēnu IV atcēla no amata, ievēlot antipāvestu Fēliksu V, tomēr konfliktā galu galā uzvaru guva Eigēns IV.
Eigēns IV un Latvija. No 1318. Līdz 1434.gadam Dundagas pils, zemes un ciemi bija pastāvīgs strīdus objekts starp Rīgas domkapitulu un Kurzemes bīskapiju. Gadu gaitā strīdos bija iesaistīti 4 Romas pāvesti, bet 1434.gadā pāvests Eigēns IV pielika punktu ieilgušajām domstarpībām, Dundagu un Tārgali pārdodot Kurzemes (Kursas) bīskapam par 6037 un 1/2 Rīgas markām.
Pirkšanas un pārdošanas līgums starp Rīgas arhibīskapu Heningu (Šarfenbergu) un domkapitulu no vienas puses un Kurzemes bīskapu Johanesu (Tīrgartu) un domkapitulu no otras puses saglabājies LVVA ar numuru 5759-2-1295.
Miris 1447.gada 23.februārī.
