Estrāde
Estrade (franču val.).
Skatuves mākslas veids, kurā vienotā izrādē (koncertā) apvienoti dažādu žanru mākslinieku - daiļlasītāju, kuplejistu, dziedātāju, instrumentālistu, iluzionistu, akrobātu, dejotāju, konferansjē u.c., priekšnesumi.
Par estrādi sauc arī virs zemes vai grīdas paceltu dēļu klāju, kas tiek izmantots par vietu estrādes mākslinieku un kolektīvu priekšnesumiem.
Estrādes mākslinieki parasti necenšas izstrādāt psiholoģiski sarežģītus skatuves tēlus, bet gan izveido noteiktas maskas. estrādes mākslā dominē humora, satīras un publicistikas elementi, tiek izmantots aktuāls dzīves materiāls.
Vēsture. Estrādes mākslas pirmsākumi meklējami ceļojošo mākslinieku - skomorohu, žonglieru, huglaru, špīlmanu u.c., priekšnesumos dažādos svētkos un gadatirgos.
Kopš XVIII gs. operu, baletu un dramatiskajās izrādēs ietvēra arī divertismentus - vokālus, instrumentālos un horeogrāfiskos numurus.
XIX gs. sākumā Anglijā radāsmūzikholi, kuru izrādēs bija nelielas lugas, dziesmas, dejas, akrobātiskos u.tml. priekšnesumus.
XIX gs. 2.pusē Francijā tika izveidotas daudzas izpriecu iestādes, kurās sniedza priekšnesumus galvenokārt instrumentālisti un dziedātāji. Sākumā tās sauca par kafešantāniem (cafe' chantant), vēlāk - kafekonsēriem (cafe' concert). Šo iestāžu priekšnesumos reti tika skartas sociālās problēmas, mākslinieki parasti orientējās uz izklaidējoša, bieži erotiska rakstura numuriem.
80. un 90.gados kafekonsēri izplatījās Vācijā, Dānijā, Beļģijā. XIX gs. 80.gados Francijā izveidoja kabarejus, kuros priekšnesumus sniedza dzejnieki, dziedātāji, parodisti. Programmās pirmo reizi piedalījās arī konferansjē, kas pieteica māksliniekus un sarunājās ar skatītājiem.
Kopš XX gs. sākuma estrādes mākslu bagātina džeza mūzika. Plaši pazīstami kļuva B.Gudmena, L.Ārmstronga, D.Elingtona (ASV) vadītie džeza orķestri, nozīmīgus panākumus guvušas dziedātājas Dž.Beikere, E.Ficdžeralda. popularitāti ieguva publicistiskas un pretkara dziesmas - dziedātāji E.Bušs, P.Robsons, D.Rīds, V.Hara, Dž.Baēza, B.Dilans, D.Zīferkrips. Estrādes dziesmu attīstību veicināja dziedātāji M.Ševaljē, E.Piafa, Ž.Brels, Š.Aznavūrs, Ž.Beko, Ž.Greko, M.Matjē. Padomju Krievijā 1928.gadā izveidoja džeza orķestri L.Utjosova vadībā.
Ievērību guvuši arī citu estrādes mākslas žanru pārstāvji - ekscentriķi Groks, Dimitri, mīms M.Marso. ievērojama vieta estrādes programmās ir dejotāju (gērlu) priekšnesumiem.
1939.gadā tika nodibināts Ļeņingradas Miniatūru teātris ar māksliniecisko vadītāju A.Raikinu. Pēc II Pasaules kara Krievijā radās jauni estrādes kolektīvi - Saratovas Miniatūru teātris (1956.g.), Maskavas Miniatūru teātris (1959.g.), Ļeņingradas mūzikhols (1967.g.). Ievērojamākie mākslinieki un dziedātāji - L.Ruslanova, K.Šuļženko, L.Zikina, M.Berness, M.Magomajevs, A.Pugačova, S.Rotaru. Satīrisko žanru mākslinieki - V.Henkins, N.Smirnovs-Sokoļskis, A.Raikins, Ļ.Mirovs un M.Novickis, M.Mironova un A.Menakers, J.timošenko un J.Berezins, B.Vladimirovs un V.Tonkovs.
Berlīnē darbojās lielākais estrādes teātris Eiropā - "Friedrichstadt-Palast," vēl arī politiskās satīras kabarejs "Die Distel," Čehoslovākijā - pantomīmas teātris "Na Zabradli," atrakciju teātris "Laterna Magika." Ievērojamālkie estrādes mākslinieki K.Gots, L.Ivanova, H.Vondrāčkova u.c.
Estrādes žanrs Latvijā. Pirmās Latvijas republikas laikā bija populāri restorānu izklaidētāji, piemēram, brāļi Laivinieki.
Pēckara okupētajā Latvijā panākumus guvis TV un radio estādes un vieglās mūzikas orķestris mākslinieciskā vadītājaA.Zaķa vadībā, ansambļi "Modo," "Tip-Top," "Eolika," dziedātāji N.Bumbiere, O.Grīnbergs, M.Vilcāne, A.Kukule, V.Lapčenoks, M.Zīvere u.c.
