Daiļlasīšana
Estrādes mākslas veids, literāra darba māksliniecisks priekšnesums.
Vēsture. Izteiksmīga runa bija raksturīga tautas teicēju daiļradei.
Senajā Grieķijā izplatījās dzejnieku imprrovizatoru māksla.
Daiļlasīšana attīstījās Senajā Romā.
Daiļlasītāji bija ievērojamie Rietumeiropas aktieri V.Dežazē, B.K. un E.Koklēni un Rašēla Francijā, J.Kaincs Austrijā, H.Ērvings Anglijā u.c.
Krievijā profesionālas daiļlasīšanas sākums bija aktiera M.Ščepkina literārās lasīšanas vakari. Daiļlasītāji bijuši krievu aktieri V.Andrējevs-Burlaks, V.Jermolova u.c. Padomju laikā pirmais profesionālais daiļlasītājs bija A.Zakušņaks. Viņa tradīcijas tālāk pilnīgoja V.Jahontovs. Oriģināla daiļrade bija I.Androņikovam - improvizētu mutvārdu stāstu autoram un izpildītājam.
Latvijā daiļlasīšanas sarīkojumus XIX gs. 90.gados organizēja aktieris R.Jansons. Tā īpaši populāra kļuva 1905.-1907.gadu revolūcijas laikā. J.Raiņa un Aspazijas dzejas runātāji bija R.Bērziņš un J.Duburs, kas pirmais Latvijā izstrādāja daiļlasīšanas teorētiskos pamatus.
1918.gadā Maskavā latviešu strēlnieku sarīkojumos piedalījās P.Baltābola.
Pazīstami daiļlasītāji bija T.Lācis, K.Linde, B.Skujeniece.
Krievpadomju laikā daiļlasīšanas attīstību sekmējuši A.Ābele, N.Barabanovs, E.Bērziņa, L.Freimane, Ž.Katlaps, A.Klints, E.Radziņa, Z.Stungure, I.Zvanova u.c.
Saites.
Estrādes māksla.
