Evaņģēliskie kristieši
Protestantu kristiešu sekta, pēc savas sociālās dabas un ticības mācības tuva baptistiem.
Atšķirībā no baptistiem viņi par nozīmīgu atzīst tikai evaņģēliju saturu.
Gan evaņģēliskie kristieši, gan baptisti kopš seniem laikiem ietilpst Vispasaules baptistu savienībā. No baptistiem atšķiras ar to, ka to draudzes vada nevis prezbiteri, bet "brāļu padomes." Kristības, maizes laušana un laulības evaņģēliskajiem kristiešiem var notikt arī bez prezbiteriem. Nav obligāta arī "bībeles darbinieku" iesvētīšana. Kristīšanu veic bez roku uzlikšanas, maizes laušanu veic, salaužot maizi vairākos prāvos gabalos. Evaņģēlisti savas ticības mācības pamatā likuši ticību Kristus grēka izpirkšanas upurim - varot pestīt nevis piederība pie baznīcas, nevis dažādu sakramentu pildīšana, bet dedzīga ticība Kristum.
No visiem svētajiem rakstiem kristīgie evaņģēlisti atzīst tikai evaņģēlijus, ko interpretē alegoriski.
Vēsture. Krievijā evaņģēlisko kristiešu sekta izplatījās XIX gs. 70.gados Pēterpils un Maskavas augstākajās aristokrātu aprindās. Angļu lordam G.Redstokam, kas evaņģēliju izplatīja Krievijā, radās sekotāji - redstokieši. Pirmie sekotāji bija muižnieks pulkvedis Paškovs, grāfs Bobrinskis, kņaze Gagarina, grāfiene Šuvalova un barons Korfs, kādu laiku tos dēvēja par paškoviešiem. Viņi izvērsa misionārismu dažādos iedzīvotāju slāņos, galvenokārt strādnieku vidū.
Pēc Oktobra apvērsuma un Krievijas Pilsoņu karā (1918.-1924.g.) evaņģēliskie sekotāji bija pretlielinieciski noskaņoti. Tie aicināja visas reliģijas un sektas apvienoties cīņā pret "sarkano mēri," aizbēga uz ārzemēm.
1944.gadā PSRS evaņģēlisko kristiešu apvienojās ar baptistiem, bet 1945.gadā - ar evaņģēliskās ticības kristiešu daļu, izveidojot evaņģēlisko kristiešu un baptistu baznīcu. Komunistu spiesti viņi samierinājās ar padomju varu, bet sektas vidū vēl ilgi bija atrodami locekļi, kas neatzina Padomju Savienību.
Saites.
Kristiešu sektas.
