Ezra (~457.g.pmē.)
Ezra - "palīdzība."
Pareizticīgiem - Ezdra.
Judaisma kodifikators un reformators.
Radniecība. Cēlies no cadokītu (Jeruzālemes svētnīcas pirmpriesteri) dzimtas.
Dzīvesgājums. Dzīves gadi nav zināmi, darboties sācis ap 457.g.pmē., kad persiešu ķēniņš Artakserkss I Garrocis sūtīja uz Jeruzālemi un Jūdeju nokārtot jūdu sociālos un reliģiskos jautājumus pēc trimdas.
458.g.pmē. atgriezās no trimdas Bābelē kā viens no nedaudzajiem praviešiem 1800 žīdu priekšgalā.
Ezra bija galvenais starp Izraēla garīgajiem vadoņiem, kas bija izveidojuši "Lielo Sinagogu."
Ap 500.g.pmē. viņš savāca vienkop 120 rakstvežu, lai apkopotu vienā veselā jau esošos Svētos rakstus. Tātad Ezras vadībā tika veikta, acīmredzot, pirmā piecu Mozus grāmatu kodifikācija, aizliegtas laulības starp jūdiem un pagāniem, noteikta obligāta visu žīdu iepazīstināšana ar judaisma pamatiem.
Iespējams, Ezra ir viens no aramiešu kvadrātraksta ieviesējiem, kas vēlāk [pamazām izspieda kanaāniešu (paleožīdu) rakstu.
Vēl vēlāk, Bābeles gūsta laikā, bet varbūt arī pēc tā, priesteru grupa sastādīja jaunu grāmatu, kas biblistikā pazīstama ar "Priesteru kodeksa" nosaukumu. 444.g.pmē. priesteris Ezra to publicēja Palestīnā un tādejādi pievienoja to žīdu svēto grāmatu klāstam. Iespējams, ka Ezra un citi priesteri, kas darbojās viņa vadībā, no jauna tika rediģējuši un apvienojuši agrāk pastāvējušu Bībeles grāmatu tekstu ar "Priesteru kodeksu," radot "Sešas grāmatas" kā vienu veselu vienību un iedalot tās tajās grāmatās, no kurām tā sastāv vēl tagad.
Darbi. Jūdu tradīcijā (Jāzeps Flāvijs, Baba Batra) tiek uzskatīts, ka pēdējās žīdu kanona grāmatas ir sarakstījis Ezra.
Talmūdiskajā traktātā "Baba Batra" sacīts: "Ezra uzrakstījis savu grāmatu un Hroniku [Laiku grāmatu, Paralipomenonu - Aliens.lv] ģenealoģijas līdz savam laikam, līdz pārnākšanai no Bābeles. kas tad tās pabeidzis? Neemija, Helkija dēls."
Saites.
Pravieši.
