Dioskuriāda
Dioskūrija.
Antīka grieķu pilsēta Kaukāza Melnās jūras piekrastē tagadējā Abhāzijas galvaspilsēta Suhuma.
Vēsture.
Grieķu kolonijas dibināšana. Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju pēc tam, kad kuģis "Argo" devās atpakaļceļā no Kolhīdas, Jāsona ceļabiedri "Zeva pēceči" brāļi Dioskūri - Kastors un Plodeiks nodalījās no pārējiem argonautiem un devās uz ziemeļiem. Tur, tagadējā Suhumu līča rajonā viņi nodibinājuši Dioskūrijas pilsētu.
Cita versija vēsta, ka pilsētas nosaukums nācis no grieķu vārdiem dia skuri - "upju māte."
Zinātnieki gan neatzīst mitoloģiju un piedāvā citu notikumu gaitu - koloniju Dioskūriju Lielās grieķu kolonizācijas periodā (VIII-VI gs.pmē.) senās Kolhīdas centrā dibinājuši milētiešu tirgoņi apmēram VI gs.pmē. 1.pusē. Tā kā pašā Milētā bija ļoti populārs brāļu Dioskūru kults, kuriem tika piedēvēta izglābšanās no tirānijas VII gs.pmē., tad šis kults izplatījās arī Melnās jūras piekrastes pilsētās, ko bija dibinājuši milētieši, vai kas bija ar to saistītas.
Dioskūrija kā sengrieķu polisa. Sengrieķu vēsturnieku un ģeogrāfu darbos Dioskūrija minēta kā liels Kolhīdas tirdzniecības un kultūras centrs.Pilsēta plaši tirgojās ar sāli, liellopiem, vasku, maizi, un vergiem ar citām Kaukāza ciltīm. Strabons: "Šeit sapulcējās līdz pat 300 tautām, kas runāja dažādās valodās, un darījumi notika ar 130 tulku palīdzību." Lai gan Dioskūrija tomēr bija mazāka par citām Melnās jūras piekrastes pilsētām, piemēram Olviju un Taurijas Hersonēsu, tomēr tā plauka, pateicoties tirdzniecībai maizes tirdzniecībai ar metropoli. Dioskuriādas uzplaukums attiecināms uz II-III gs.pmē.
No IV gs.pmē. sākās pilsētas noriets.
Pontas valsts ķēniņš Mitridāts VI Eipators pirmajos savas valdīšanas gados Dioskūrijā kala vara monētas, uz kurām bija attēlotas divas frīģiešu cepurītes un zvaigznes zem tām - brāļu Dioskūru atribūti. 66.g.pmē. Pompeja vadītie romiešu leģioni izspieda Mitridāta VI Eipatora spēkus no Mazāzijas un viņš bija spiests pārlaist 66.-65.g.pmē. ziemu Dioskūrijā.
Romiešu Sevastopole. Pēc Pontas valsts sakaušanas Dioskūrijā I gs. sākumā tika nodibināta romiešu vara.
I gs. 2.pusē te bija ierīkots pilsētcietoksnis, kas kalpoja kā militārs atbalsta punkts - tajā atradās pastāvīgs romiešu garnizons. No tā laika pilsētu dēvēja par Sevastopoli. Cietoksnis nosaukts par godu Romas imperatoram Augustam, kura pievārds bija arī Sevastos ("augstais," "svētais"). Plīnijs Vecākais savā "Dabas vēsturē" ziņo par šo cietoksni, pieminot arī Dioskūriju. Cietoksnis eksistēja līdz pat VI gs.
Galu galā gan Sevastopole, gan Dioskūrija izzūd no antīko hroniku lapām. Arheologi uzskata, ka Sevastopoles cietoksnis, kā jau tas gadās kalnos, noslīdējis no piekrastes jūrā. Iespējams, ka tāpat iepriekš noticis arī ar sengrieķu Dioskūriju. Piemēram, abhāzu mitoloģijā saglabājušies miglaini nostāsti par zemestrīci, kuras rezultātā jūrā ieslīdējušas svešzemnieku pilsētas.
Izpēte. Besletas upītes iztekā Suhumu līcī 2 m dziļumā arheologi uzgāja sengrieķu darinātu marmora kapa plāksni. Uz tās saglabājies bareljefs - atvadīšanās aina no mirušās. Te attēlota augstdzimusi krēslā sēdoša dāma, no krēsla nokarājas zvērāda. Dāma ar labo roku apkampj kailu puisīti, tā galvu piespiežot pie ceļiem, kreisā roka ir bezspēcīgi nolaista. Dāma tērpta linu krekliņā, bērnelis apmests ar himantiju (vilnas auduma gabals), kura auduma krokas savāktas uz sievietes ceļiem un daļēji krīt no tās kreisā pleca. Dziļumā - jaunas meitenes kalpotājas tēls peplā (bezpiedurkņu krekls), tai uz pleca lādīte, iespējams, ar apbedīšanas dāvanu. Diemžēl netika uzieta apbedījuma augšdaļa, uz kura parasti tika rakstīts kad un kam šīs piemineklis veltīts. Zinātnieki šo stēlu datē ar V-IV gs.pmē. - Dioskūrijas uzplaukuma laiku.
Arheologi uzskata, ka Sevastopoles cietoksnis, kā jau tas gadās kalnos, noslīdējis no piekrastes jūrā. Iespējams, ka tāpat iepriekš noticis arī ar sengrieķu Dioskūriju. Piemēram, abhāzu mitoloģijā saglabājušies miglaini nostāsti par zemestrīci, kuras rezultātā jūrā ieslīdējušas svešzemnieku pilsētas.
Arheologi uzskata, ka jūrā neatrodas visa Dioskūrija un tās nomale atrodas zem mūsdienu Suhumu piekrastes daļas. Šī piekrastes daļa tikusi apsekota no kafejnīcas "Pingvīns" līdz Sakanajam tiltam un tajā uziets Dioskūrijas laika priekšmetu slānis. Tādejādi ir apstiprinājusies Voroncova hipotēze par ne visas Dioskūrijas ieslīdēšanu jūrā.
Dioskūrijas laiku saturošais atrodas 5-6 m dziļumā. Virspusē ir XVIII-XIX gs. osmaņu turku laikā būvēto māju pamati, dziļākos slāņos - agrīno viduslaiku keramika ar šņorīšu ornamentiem, kas ir labi pazīstami abhāzu arheologiem kā bieži atradumi kalnu rajonos.
Saites.
Sengrieķu kultūras centri.
Suhumi.
