Dūraeiropa
Helenizēta senpilsēta Sīrijā.
Atrašanās vieta. Sīrija, Eifratas vidusteces rieteņu krastā, tikai dažus kilometrus no mūsdienu Irākas robežas.
Atklāšana un izpēte. No jauna atklāta 1912.gadā.
1921.gadā kāds britu armijas virsnieks nejauši uzgāja šeit sienu gleznojumus, un tad par šo pilsētu tapa plašāk zināms pasaulei.
Kopš 1928.gada šeit notiek sistemātiski izrakumi un pētījumi, kas izsaukuši lielu interesi, jo parādījuši lielu Tuvo Austrumu reliģisko tēmu dažādību vietā, kur tikušies retieņi ar austreņiem.
Vēsture. To dibināja maķedoniešu kolonisti 312.g.pmē. vacas babiloniešu pilsētas Dūras vietā. Šī pilsēta bija pirmā lielā pieturas vieta karavānām ceļā no Divupes uz Sīriju.
300.g.pmē. pilsētu bija atjaunojies Seleiks un tā ieguva pievārdu Europos, kam bija jāpasvītro pilsētas atjaunotāju maķedoniešu un grieķu eiropeisko izcelsmi.
Pilsēta savulaik spēlējusi lielu lomu kā pierobežas apmetne, jo Eifrata pastāvēja kā dabiska robežšķirtne starp impērijām.
Ap 100.g.pmē. pilsētu no seleikīdiem pārņēma partieši, tad tā kļuva par Persijas pierobežas pilsētu.
165.gadā pilsētu savai impērijai pievienoja romieši un tā kļuva par Romas robežpilsētu.
Te dzīvojuši visai daudz semītu. Iespējams, ka šeit dzīvojošie žīdi ir bijuši Babilonas trimdā aizvesto pēcnācēji.
Pilsēta pamesta pēc tam, kad to 256.gadā ieņēma sasanīdi.
Ziņas par pilsētu pārtrūkst 272.gadā.
Arhitektūra. Galvenie celtniecības materiāli - māls un ģipsis.
Aplūkojamie objekti. Liels skaits ēku. Te sastopamas ēku atliekas, kas savulaik bijušas veltītas grieķu Zevam, ēģiptiešu Adonīsam, persiešu Mitram, žīdu Jāvem un kristiešu Jēzum. Mitreums, sinagoga, baznīca - freskām klātas.
Sinagoga. Tā atrodas netālu no pilsētas rietumu mūra. Šī sinagoga interesanta ar to, ka vēlīna žīdu tradīcija sliekusies pieņemt biblisko gravēto attēlu aizliegumu. Tomēr šajā III gs. sinagogā tomēr ir sīki attēlota Sarkanās jūras šķērsošana, Elijas brīnumu radīšana un pat Derības šķirsts, ko divi zeltītu ragu vērši velk savā vezumā.
Tās iekšienē atklāti vairāki gleznojumi: uz ziemeļu, rietumu un dienvidu sienām attēlotas kara ainas ar filistiešiem. Vairākos zīmējumos, domājams, saskatāms Šķirsts, kas attēlots ar noapaļotu augšpusi. Ir saskatāmas atsevišķas detaļas, taču tās nav klasificējamas. Īpašu interesi izraisa zīmējums uz ziemeļu sienas, kuru tas pilnībā pārklāj. Kādā ainā attēlota Svētā telts. Telts sienas atvēruma apakšējā daļā saskatāmas divas viena otrai blakus novietotas lodes, virs tām tumsā nojaušamas neidentificējama priekšmeta aprises. Izrakumu protokolos tas figurē kā kvēpināmais trauks, bet ir pamats uzskatīt, ka tas vienīgais zināmais antīkais mannas mašīnas attēls.
Mitreums. Klāts freskām.
Baznīca. Klāta freskām, tās cietušas no postījumiem vairāk nekā sinagogā zīmētās. Tās atrodas balistērijā - garā četrstūrainā istabā ar apgleznotu koka jumtu. Uz sienām ir attēli, kas sasitīti ar kristīšanu. Līdzīgas freskas atrodas slepenajās Romas katakombās. Šī baznīca bijusi atklāyta kristiešu celtne pirmsKonstantīna laika Romā, kad kristieši tika vajāti.
Atradumi.
Mozaīkas un freskas. Atrodas Damaskas vēstures muzeja otrajā stāvā. Nezinām, kā tās pārdzīvojušas Sīrijas pilsoņu karu.
Modernās tehnoloģijas. Tādu pielietojums Dūraeiropā nav konstatēts.
Saites.
Sīrija.
