Dendera
Atrašanās vieta. 67 km uz ziemeļiem no Tēbām, Nīlas kreisajā krastā pie Kenas pilsētiņas.
Vēsture. Senākās būves un to pamati datējami ar 2600.g.pmē., tātad Senās valsts laikā.
Objekti.
Ta int neterti – „Dieves kolonu vieta.”
Svētnīca, kuras griestos ir apaļš diska formas Zodiaka zīmējums – „Denderi-V.” Tas atklāts Napoleona intervences laikā 1799.gadā. 1822.gadā Zodiaka zīmējums tika pārvests uz Franciju. Patlaban tas izstādīts Luvrā, bet Denderā atrodas kopija. Cits Zodiaka zīmējums – „Denderi-E” – sastāv no četrstūrainu paneļu sērijas un atrodas uz svētnīcas ārējās zāles griestiem.
Sākumā apaļā Zodiaka zīmējums atradies uz austrumu Ozīrisa svētnīcas griestiem uz Hatoras svētnīcas jumta. Domā, ka zīmējums radīts grieķu-romiešu ietekmes laikā ap I gs.pmē. vidu, un ir kāda senāka zīmējuma prototips, un veltīts dievei Hatorai.
Apaļajā zīmējumā Zodiaks attēlots tādā veidā, kāds agrāk seno ēģiptiešu astronomijā nekad nav izmantots. Mistiskie radījumi, dzīvnieki, cilvēki un nedzīvie objekti – visi iet kā gājienā pa apli pret pulksteņa rādītāja virzienu. To starpā ir planētas, 12 zodiakālie zvaigznāji un 36 zvaigznes un zvaigžņu grupas secīgi.
Pētījumi. Denderu-V apaļo zīmējuma oriģinālu Luvrā ārkārtīgi rūpīgi izpētījis astrofiziķis Ēriks Obūrs.
Zvaigžņu stāvoklis esot fiksēts tāds, kāds tas bijis 90 tūkstošu gadu pmē. Šis fakts dzen izmisumā ēģiptologus (pēc Sitčina).
Hatoras svētnīca.
Viena no lielākajām Ēģiptes svētnīcām. To cēluši XII dinastijas faraoni, Jaunās valsts varenākie valdnieki Tutmess III, Ramzess II un viņa pēcnācēji. Ptolemaju dinastijas laikā tas tika izrotāts un ieguva savu galīgo izskatu. Cēla arī romieši Augusts un Nerva, bet vārti un ārējais mūris celti vēl Domiciāna un Trajāna laikā.
Pie šīs svētnīcas ģenerālis Dezē bija pārtraucis mameluku vajāšanu. Šeit 1799.gada 25.maijā pēc briesmīga pārgājiena nonāca Napoleona karaspēks. Šampoljons pierādīja, ka tas ir Hatoras nevis Izīdas templis.
Svētnīcai ir pazemes katakombas, kuru sienas izraibinātas ar zīmējumiem. Reljefas figūras stāv blakus priekšmetiem, kas izskatās kā milzīgas elektriskās spuldzītes ar viļņveidīgiem kvēldiegiem – čūskām. Turpat blakus attēlots Mēness dievs Tots, kas kliedē tumsu. Flautai līdzīga kolonna balsta spuldzīti, un tā izskatās līdzīga mūsdienu augstsprieguma izolatoram. Te ir slavenie zīmējumi ar elektriskajām lampiņām. Pēc zīmējumiem darbojošos modeli pagatavojis inženieris Valters Garns. Lai gan teksti, kas pavadīja zīmējumus, bija rakstīti „slepenajā” veidā, tomēr Hamburgas eģiptologs Volfgangs Vaitkuss tekstu atšifrējis un veltījis tam savu disertāciju. Iepriekš 1983.gadā to bija mēģinājis viņa kolēģis Dīters Kurts. Teksts satur daudz tehniskas informācijas. Lampa bijusi 4 plaukstu platumā un kvēldiegs bijis 70–80 cm garumā. Daudz tiek runāts par gaismu. Ir doma, ka šīs lampas varētu glabāties zemē kaut kur pie šī tempļa.
Šo attēlu tehniskās rekonstrukcijas rezultātā radās funkcionētspējōga elektrotehniska ierīce, kas sastāvēja no ģeneratora, vakuumsūkņa un kvēlspuldzes.
Lielās piramīdas „Spēkstacijas teorijas” radītājs Kristofers Danns savos prātojumos atsaucas uz šā tempļa zīmējumiem. Viņš apgalvo, ka šie zīmējumi attēlo Ēģiptes elektrifikācijas sistēmu.
Viens no zīmējumiem attēlo trijus vīriešus, kas tur caurspīdīgus traukus, balstoties uz džeda kolonnām. Zīmējums izrotāts ar čūsku attēliem. Virves savieno caurspīdīgos traukus ar nelielām Atuma-Ra statuetēm. Blakus attēlots babuīns, kas tur paceltu nazi. Naža smaile vērsta pret vienu no traukiem. Danns apgalvo,ka tas ir Kruksa caurules grafisks attēlojums. Kruksa caurule ir 1870.gados sēra Viljama Kruksa izgdrotā katodstaru lampa. Tā ir stikla caurule ar daļēju vakuumu, kuras iekšpusē atrodas katods un anods. Ja caurulei pieslēgt spriegumu, elektronu plūsma dosies no katoda anoda virzienā.
Izīdas svētnīca. Šīs svētnīcas koridors orientēts uz Sīriusa lēktu. Sens hieroglifu uzraksts templī vēsta: „Viņa zaigo savā templī Jaunā gada dienā un pie horizonta sajauc savus starus starus ar tēva Ra stariem.”
Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
