Drēzdenes kodekss
Codex Dresdensis.
Atrašana un izpēte. Nosaukts tā, jo glabājas Saksijas zemes bibliotēkā Drēzdenē. To atveda Drēzdenes Karaliskās bibliotēkas bibliotekārs Johans Kristiāns Getce 1793.gadā no sava Itālijas ceļojuma. Pats Getce apgalvo, ka Drēzdenes kodeksu Vīnē atradusi kāda privātpersona, kura neizprata atraduma vērtību un viegli šķīrās no tā. Ieguvis rokrakstu bija mantojuma ceļā no kāda spāņa, kurš to atvedis pats, vai to atvedis kāds no viņa senčiem.
Pirmais kodeksa komentators bija E.V.Ferstemans – ģermānists pēc izglītības.
Forma. Uz garas papīra strēmeles, kura salocīta līdzīgi harmonikas plēšām, ar matu otiņu uzkrāsoti teksti. 74 lapaspuses.
Vecums. Domā, ka uzrakstīts pirms XIII gs.
Saturs. Satur plašas astronomiskas tabulas, veltītas visām iespējamām pagātnes un nākotnes debesu parādībām. Tur aprakstītas Mēness un planētu orbītas. Faktiski mums atstāta liecība, ka maiji ir izpratuši Saules sistēmas modeli. Kodeksā ir norādīts planētu stāvoklis, kuru tā ieņem reizi 6000 gados!
Šis kodekss ir pats interesantākais un noslēpumainākais no palikušajiem. Tā 11 lappaspušu kopgarums – 3,56 m.
Zinātnieki min, ka kodekss varētu būt radīts Palenkē, jo daži hieroglifi ir identiski tur attēlotajiem. Kodekss pats ir neskaitāmu kopiju produkts, taču oriģināls varētu būt vecāks par 2000 gadiem.
Venēra. Maiju astronomi bija izskaitļojuši Venēras gadu – 583,92 Zemes dienas. Noapaļoja šo skaitli līdz 584 dienām, bet katrus 20 gadus šai skaitlī veica korekcijas.
18 980 dienu cikls. Ar tādu ciklu operēja maiju astronomi, kas atbilda 52 gadu ciklam ar 365 dienām katrā.
Marss. 2 kodeksa lapaspuses veltītas Marsa orbītai.
Jupīters. Tā orbītai veltītas kodeksa 4 lappaspuses. Maiju astronomi paredzēja viņa pavadoņu esamību.
Mēness, Jupītera, Saturna un Venēras orbītu fāzes. Tām veltītas kodeksa 8 lapaspuses.
Zvaigznāji. Minēti Oriona, Dvīņu un Plejādes zvaigžņu sakopojumi, kā arī Polārzvaigzne.
Komētas. Arī minētas.
Astronomiskās tabulas. Izskaitļoti Merkūra, Marsa, Venēras un Zemes gadu periodi, kas atbilst 135 000 Zemes dienu. Sastopami pat fantastiski aprēķini – 400 miljoni Zemes gadu.
Aptumsumi. Daudzās lapaspusēs aprakstīta planētu opozīcija, bet septiņas lapaspuses veltītas aptumsumu tabulām. Tajās norādīti visi aptumsumi, kuri ne tikai bijuši, bet vēl arī notiks nākotnē un būs novērojami tanī apvidū. Īpaši pārsteidzoši, ka paredzēti arī teorētiskie neredzamie aptumsumi ar precizitāti līdz vienai dienai.
Saites:
Maiji.
Maiju rakstības pieminekļi.
