Duhobori
Sekta Krievijā.
Vēsture. Duhoboru un molokāņu sekta parādījās Krievijā XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā.
Starpība šo sektu ticības mācībā bija nenozīmīga. Kā vieni, tā otri neatzina svētbildes, garīdzniekus, svētās relikvijas, krustu un krusta mešanu, noraidīja visus pareizticīgo sakramentus un ceremonijas, svētos, baznīcas leģendas, gavēņus, pareizticīgo lūgšanas, svētkalpojumu grāmatas. Sektas vadīja grāmatnieki un vietējie draudžu padomju priekšsēdētāji.
Duhobori neatzina Bībeli. Tie lasīja un dziedāja "dzīvības grāmatu," t.i., dzīves grāmatu. Saskaņā ar viņu ticējumiem, šo grāmatu radījis par avu savdabību cīņā gājušo duhoboru "gars." Viņi uzskata, ka tajā pastāstīta sektas dibināšanas patiesā vēsture un stāstīts pat par duhoboru nākotni. "Dzīvības grāmata" sastāv no psalmu pantiem, kurus māca kopš bērnības un nodod tālāk no paaudzes uz paaudzi.
Lūgšanu sapulces laikā veči-duhobori skaitīja no galvas psalmu pantus, kuru beidzamās rindas uzsvēra visi klātesošie un dziedāja korī.
Duhobori iedalās lukeriešos, veriginiešos un neatkarīgajos. Par lukeriešiem sauca duhoborus, kas pēc duhoboru vadītājas Lukerijas Kalmikovas nāves 1886.gadā sagrāba 100 000 rubļu duhoboru sabiedriskā kapitāla. Veriginieši ir Pētera Verigina piekritēji, kas XIX gs. beigās aizbrauca uz Kanādu. Veriginam vēl dzīvam esot, atšķēlusies duhoboru grupa dzīvo Kanādā un dēvējās par neatkarīgajiem duhoboriem.
Aplūkojamie objekti.
Gorelovka. Ciems Dienvidgruzijā, ko sauc par duhoboru Aizkaukāza "galvaspilsētu."
Saites.
Kristiešu sektas.
