Dumenko, Boriss (?-1920.g.)
Krieviski - Борис Мокеевич Думенко.
Sarkankrievu militārais darbinieks, viens no Sarkanās Armijas komandieriem Krievijas Pilsoņu karā, organizējis pirmās kavalērijas vienības.
Dzīvesgājums. Jau 1918.gada sākumā ino zemniekiem izveidoja jātnieku vienību, kuras vadībā karoja pret Donas kazakiem. Pēcāk apvienoja vairākas atsevišķas jātnieku vienības - vienu tādu vienību komandēja Semjons Budjonijs, kas zināmu laiku karoja Dumenko vadībā.
Dumenko komandēja Sarkanās Armijas kavalēriju kaujā krievijas dienvidos un 1919.gada maija beigās tika smagi ievainots. Pēc smagas operācija, kurā viņam izņēma plaušu un vairākas ribas, atgriezās ierindā. Tā paša 1919.gada beigās Dumenko komadētais Savienotais jātnieku korpuss (Сводный конный корпус) karoja pret Dienvidkrievijas Bruņotajiem spēkiem.
1920.gada janvāra sākumā viņa korpuss ieņēma Lielā Donas karaspēka galvaspilsētu Novočerkasku. Tai pat mēnesī viņš iestājās lielinieku komunistiskajā partijā, tomēr drīzumā viņu un vairākus viņa palīgus arestēja.
B.Dumenko jau sen tracināja vairākus Padomju krievijas vadītājus. Viņa nedraugu vidū bija arī Ļevs Trockis, jo Dumenko bija uzstājies pret Trocka politiku un stingru komisāru kontroles nodibināšanu pār armijas komandieriem. Bija arī ne reizi vien kritizējis komisārus.
1919.gada decembrī uz Dumenko korpusu tika nosūtīts kara komisārs V.Mikeladze (В.Н.Микеладзе), kura uzdevumos ietilpa noregulēt nesaskaņas starp korpusa komandieri un politorgāniem. Sākumā arī likās, ka Mikeladze būs uzdevumu izpildījis, jo bija sadraudzējies ar Dumenko un tieši Mikeladze bija izsniedzis korpusa komandierim komunistiskās partijas biedra karti.
Tomer 1920.gada februārī Mikeladzi nogalināja. Nozieguma veikšanā apsūdzēja Dumenko un vairākus viņa štāba locekļus. bez tam viņus apsūdzēja dumpja gatavošanā, kuram itka aicinājuši pievienoties arī Budjoniju. Pēcāk pats Budjonijs negribīgi atcerējās, ka tieši Dumenko bija kavalērijas korpusu organizētājs un tie pēcāk tika izvērsti par Pirmo un Otro Sarkanās Armijas jātnieku armijām. Un vispār - lieku reizi pieminēt savu bijušo komandieri Budjonijs nevēlējās.
Pierādīt Dumenko dalību Mikeladzes slepkavībā izmeklēšana nespēja un slepkava tā arī netika noskaidrots. Itkā paraudzināšanā Dumenko grasījās ņemt J.Staļins, kas bija pazīstams ar viņu no Caricinas aizsardzības laikiem 1919.gadā, tomēr apžēlošanas lūgumu uz VCIK (ВЦИК) viņš tā arī nenosūtīja. Pašam Dumenko tādu iespēju tribunāls nesniedza.
B.Dumenko tika nošauts Rastovā pie Donas 1920.gada maijā.
1964.gadā Boriss Dumenko tika reabilitēts. S.Budjonijs un K.Vorošilovs aktīvi pret to iebilda.
