Budjonijs, Semjons (1883.-1973.g.)
Krievu val.- Семен Буденний.
Krievpadomju militārais darbinieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1883.gada 25.aprīlī.
Cēlies no zemnieku ģimenes.
1905.gada krievu-japāņu kara dalībnieks.
I Pasaules kara dalībnieks.
Kādu laiku karoja Borisa Dumenko vadībā kā vienas jātnieku vienības komandieris. Pēc Dumenko krišanas nežēlastībā un nošaušanas Budjonijs nelabprāt atcerējās, ka tieši Dumenko bija Sarkanās Armijas jātnieku korpusu organizētājs. 1964.gadā Boriss Dumenko tika reabilitēts. S.Budjonijs un K.Vorošilovs aktīvi pret to iebilda.
Kopš 1918.gada Sarkanajā armijā.
Komunistiskās partijas biedrs kopš 1919.gada.
No 1919.gada novembra - 1923.gada oktobrim 1.Jātnieku armijas komandieris.
No 1920.gada VCIK loceklis.
Karā pret poļiem (1920.g.). 1920.gada jūnijā krasi izmainījās situācija krievu-poļu frontē. Pārgāja uzbrukumā A.Jegorova komandētā Dienvidrieteņu fronte, te galveno lomu spēlēja S.Budjonija komandētā 1.jātnieku armija. Visai ātri sarkankrievi iegāja Kijevā.
No 1922.gada PSRS CIK loceklis.
1924.-1937.gados Sarkanās armijas kavalērijas inspektors.
1932.gadā beidzis M.Frunzes kara akadēmiju.
1934.-1939.gados VK(b)P CK.
Kopš 1935.gada PSRS maršals.
1937.-1939.gados Maskavas Kara apgabala pavēlnieks.
No 1938.gada PSRS AP deputāts un PSRS APP loceklis.
1939.-1940.gados PSRS Aizsardzības tautas komisāra vietnieks, 1940.-1941.gados - 1.vietnieks.
1939.-1952.gados VK(b)P CK loceklis.
II Pasaules karā (1941.-1945.g.). Augstākā virspavēlnieka mītnes sastāvā bija Dienvidrietumu un Ziemeļkaukāza virziena, Ziemeļkaukāza frontes un Rietumu rezerves frontes pavēlnieks.
1952.-1973.gados kandidāts PSRS KP CK loceklim.
1953.gadā kļuva par Padomju Savienības maršalu.
Trīsreizējs PSRS varonis - 1958., 1963. un 1968.gados.
Miris 1973.gada 26.oktobrī. Apglabāts pie Kremļa sienas Maskavā.
