„Vecpilsētas trotuāri nav domāti gājējiem. Tie paredzēti visam pārējam... jo viss te notiek uz trotuāra. Tiek laboti apavi, klapēta gaļa, atsaiņoti lieli puķu saišķi, griezti mati (spogulis turpat uz sētas uzkabināts), piesiets suns, tirgotas čības un apelsīni, sēdēts un pļāpāts, ēsta nūdeļu zupa, labots rollera motors, stiepts mājās milzīgs mandarīnkoks ar visiem augļiem, kas tiks pušķots kā Ziemassvētku egle, uz prīmusa cepti jūras produkti, par 394$ tirgots vecs motocikls Minsk, grauzdētas saulespuķu sēklas, izmesta izsmēķētā cigarete, bļodā ar ūdeni mazgāti kauti baloži ar visām galvām un turpat blakus vārīti verdošā eļļā, mēģināts piekrāpt kādu ārzemnieku, cerot viņam iesmērēt pāris augļus par 10$...” /Sigits Duduris par Hanojas vecpilsētu/