Centaura proksima
Centaura Alfas 3.loceklis un Saulei tuvākā zvaigzne - tikai 4,25 (4,3???) gaismas gadu attālumā.
Zinātnieki Centaura Proksima zvaigzni pētījuši gadiem ilgi, līdz beidzot atraduši pierādījumus, ka tās apdzīvojamā zonā patiešām atrodas planēta, uz kuras varētu eksistēt ūdens šķidrā agregātstāvoklī.
Centaura Proksima klasificējama kā sarkanais punduris, uzliesmojoša. Vizuālais zvaigžņlielums 11,1; orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet apmēram 1 mijonā Zemes gadu. Lai gan tā ir Saules sistēmai tuvākā zvaigzne, no Zemes to ar neapbruņotu aci saskatīt nav iespējams.
Proksima B savai zvaigznei atrodas par 95% tuvāk, nekā Zeme Saulei, tāpēc viens apriņķojums aizņem tikai 11,2 dienas. Tomēr Centaura Proksima zvaigznes masa ir 8 reizes mazāka un arī tās degšana notiek daudz blāvāk, un kopējā enerģija, ko Proksima B saņem no savas zvaigznes sastāda tikai 65% no tā enerģijas daudzuma, ko mēs saņemam no Saules. Šo faktoru dēļ uz planētas nevalda dzīvībai nepiemērota svelme, un iespēja, ka uz planētas atrodams ūdens šķidrā formā ir pavisam reāla, ja vien tai ir atmosfēra, kas siltumam neļauj aizplūst.
Centaura Proksima zvaigzne, ņemot vērā tās atrašanās vietu, ir pētīta arī daudzos agrākos pētījumos.
Pēc ievāktajiem datiem zinātniekiem izdevies noteikt, ka Proksima B ir silta planēta aptuveni tādā pašā izmērā kā Zeme, un ka tā apriņķo savai zvaigznei reizi 11,2 dienās. Pastāv arī iespēja, ka uz Proksimas B vēl pagaidām dzīvības nav, bet tā radīsies vēlāk, iespējams, pat ilgu laiku pēc tam, kad cilvēki uz Zemes jau būs izmiruši, jo Centaura Proksima zvaigzne eksistēs simtiem vai pat tūkstošiem miljardu gadu ilgāk, nekā Saule.
Raksti.
Pie Saules sistēmai tuvākās zvaigznes atklāta potenciāsli apdzīvojama, Zemei līdzīga planēta.
Saites.
Centaura zvaigznājs.
