Centaurs, Centaura zvaigznājs
Nosaukums iegūts no grieķu vārda kentaurus.
Debess dienvidu puslodes zvaigznājs, kas atrodas uz dienvidiem no Hidras.
Vēsture. Pēc zemes nāves Heirons cerēja ieņemt Strēlnieka vietu, taču bezkaunīgais kentaurs Krotoss viņu apsteidza. Tādējādi Heironam nācās pārvērsties par citu zvaigznāju – Centauru.
Zvaigznājs bija pazīstams jau senajā Babilonijā un bija attēlots arī Klaudija Ptolemeja (II gs.) zvaigžņu katalogā.
Uzbūve. Zvaigznājā atrodas Centaura Alfa – trijkārša zvaigzne, kuras viena sastāvdaļa – Proksima – atrodas vistuvāk Saules sistēmai. Mūs šķir nedaudz vairāk kā 4 gg. Fantasti bieži tēlojuši šo zvaigžņu sistēmu kā apdzīvotu ar saprātīgām būtnēm, tomēr līdz pat šim brīdim nav konstatētas ne mazākās pazīmes, ka tas tā varētu būt. Iespējams, šī zvaigzne taps par mūsu pirmā starpzvaigžņu ceļojuma galamērķi.
Centaura Alfa. Trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā. Galvenais komponents alfa Cen A ir ļoti līdzīgs Saulei, vizuālais zvaigžņllielums 0,3; alfa Cen B ir nedaudz mazāka un vēsāka, vizuālais zvaigžņlielums 1,4. Abas zvaigznes apriņķo viena otru 80 gados. Sistēmas 3.loceklis alfa Cen C jeb Proksima ir Saulei vistuvākā zvaigzne (attālums 4,3 ly), uzliesmojoša, sarkana pundurzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 11,1; orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet apmēram 1 mijonā Zemes gadu.
Dimanta zvaigzne Lūsija. Neparasts kosmisks ķermenis 53 gg attālumā, "baltais punduris" BPM 37093. To atklājušie Aijovas pavalsts universitātes zinātnieki piesardzīgi prāto, ka zvaigzne var būt veidota no dimanta. Tās kodols ir Mēness izmēra dimants (~4000 km diametrā). Zvaigznes nosaukumu astronomi izvēlējās no slavenās Beatless dziesmas Lucy Diamonds in the Sky. BPM 37093 galvenās sastāvdaļas bija skābeklis un ogleklis, kas nu arī pārvērtušies dimantā.
Saites.
Zvaigznāji.
