Čūskas
Salīdzinot 17 čūsku DNS ar 19 mūsdienu jūras iemītniekiem, amerikāņu pētnieki secinājuši, ka tie nav tieši radinieki, jo čūskas ir tuvākas sauszemes dzīvniekiem. Laika gaitā to kājas izzudušas.
Kobru dzimta.
Odžu dzimta.
Zalkšu dzimta.
Žņaudzējčūsku dzimta.
- žņaudzējčūsku apakšdzimta (boa, anakondas)
- pitonu apakšdzimta.
Evolucionārā vēsture. Pirmie sauszemes dzīvnieki – abinieki parādījās apmēram pirms 360-380 milj. gadu, vēlāk no viņiem cēlušies rāpuļi. Izveidojās vairākas līnijas, svarīgākas no tām izrādījās diapsīdi un sinapsīdi. Diapsīdi savā attīstībā deva arhozaurus (tai skaitā – dinozaurus un putnus) un lepidozaurus (ķirzakas, čūskas, krokodilus).
Vēsture. Čūska kā htoniskais dzīvnieks neapšaubāmi ir mitoloģiski saistīta ar mirušo jeb pazemes pasauli. Čūskas ir, piemēram, elles sargsuņa Cerbera tēlā.
Retos gadījumos čūskas attēlotas arī Ziemeļeiropas klinšu zīmējumos jeb petroglifos.
Somu folklorā čūska parādās kā Viņsaules sargs vai pat ziņnesis.
Seno ēģiptiešu mitoloģijā dieviete, kura aizsargāja pret skorpionu un čūsku kodumiem bija Selketa.
Vispār čūskas atveidi sastopami jau Seno Austrumu civilizāciju mitoloģijā kā dievu un valdnieku atribūti, kas simbolizējuši to varu aizkapa valstībā – pazemē, bez tam tās bijušas zināšanu un gudrības simboli. Interesanti atzīmēt, ka čūska (zalktis) kā dievības iemiesojums vai atribūts saglabājies visās folkloras formās un vietām godināts vēl XX gadsimtā.
Budistu reliģiski tikumiskās gleznas "Pasaules rats" (Sansarijn hurde) centrālajā aplī čūska attēlota kā dusmu simbols.
Mjanmas rītausmas čūska. Āzijā kādā dzintara gabalā atrasta čūskas mazuļa fosilija, kas ir iesaldēta laikā jau 99 miljonus gadu. Čūska dzīvojusi dinozauru laikmetā pašreizējā Mjanmas reģionā. Zinātnieki apgalvo, ka atrastās čūskas fosilija ir "neticami reti" sastopama. "Šī ir pirmā jebkad atrastā čūskas mazuļa fosilija," intervijā "BBC" atzinis Albertas Universitātes kanādiešu profesors Maikls Kaldvels.
Čūskas mazulis dzīvojis Mjanmas mežos krīta periodā. Tas nosaukts par Mjanmas rītausmas čūsku (Xiaophis Myanmarensis). Dzintara gabalā redzamais čūskas ķermenis sastāv no 97 mugurkaula skriemeļiem un tiem piestiprinātām ribām. Zinātniekiem interesanti šķiet tas, ka ķermenim trūkst čūskas galvas, informē BBC. Senās būtnes skriemeļi analizēti sinhotronā, kas ir ļoti spēcīgs rentgenstaru avots, kā arī salīdzināti ar pašlaik eksistējošo čūsku skriemeļiem. Anatomiskās īpašības liecina, ka čūsku mugurkaula attīstība gandrīz 100 miljonu gadu laikā ir mainījusies. Pētnieki lēš, ka šādas čūskas varētu būt dzīvojušas desmitiem miljonu gadu pirms to iznīkšanas. Dzintarā atrastie augu un kukaiņu fragmenti apstiprina, ka čūska dzīvojusi mežos. Iepriekš nav bijušu pierādījumu tam, ka čūskas krīta periodā mežos mitušas, jo citas atklātās čūsku fosīlijas atradušās akmeņos, kuri saistāmi ar upju un jūras tuvumu. Fosīlija izveidojusies, dzīvniekam iestrēgstot koku sveķos, kas pēcāk sacietējuši.
Tāpat atklāta vēl viena fosilija dzintarā, kura šķietami satur daļu no citas daudz lielākas čūskas nomestās ādas. Pagaidām nav noskaidrots, vai otrā čūska ir tās pašas sugas locekle.
Čūskas alu mākslā.
Attēli Rufiņjakas alā. Te ir alas telpa ar nosaukumu "Čūsku kupols," jo telpas griesti apgleznoti ar čūsku attēliem. Zīmējumi atrodas 735 m attālumā no ieejas.
Čūskas Latvijā.
Parastais zalktis. Sk. šķirkli zalkši.
Gludenā čūska. Coronella austriaca Laur. Angliski - Smooth Snake. Dzimst 4-7 mazuļi, 18 cm gari.
Apaļas acu zīlītes. Plakstiņi saauguši, acis nevar aizvērt. Kakls neizteikts. Tumšas svītras galvas sānos, tumšs laukums uz skausta. Mugura pelēkbrūna ar 2-4 garenu tumšu plankumu joslām uz muguras. Vēders gaišāks par muguru. Zvīņas ir gludas - lieli šķērsām izstiepti vairodziņi. Ķermeņa garums 0,5-0,6 m.
Nav indīga. Dzīvo gaišos, skrajos priežu mežos, krūmiem apaugušos uzkalniņos. Aktīva dienā. Sastopama ļoti reti.
Ēd ķirzakas, arī čūskas un peles. Medījumu nožņaudz tam aptinoties apkārt, tad ierij veselu.
Briesmu gadījumā ja nevar aizbēgt - gludenā čūska saritinās kamolā, galvu paslēpjot vidū.
Interesanti! Pagalam neparasta parādība ir t.s. dzīvnieku lieti, kuru laikā no debesīm var birt arī čūskas, lai gan šāda parādība ir visai reta. Čūsku lietus, piemēram, "nolijis" 1681.gadā.
Raksti.
Somijā uziets vairāk nekā 4000 gadu sens, no koka izgatavots čūskveida zizlis.
Sites.
Bioloģija un biologi.
Milzu čūskas.
