Žņaudzējčūskas, žņaudzējčūsku dzimta
Boidae. Falškāji.
23 dzimtes, kas apvieno gandrīz 70 sugas.
2 apakšdzimtes:
- žņaudzējčūskas - boa, anakondas;
- pitonu apakšdzimta.
Izplatības areāls. Sastopamas galvenokārt karstajā klimata joslā, tropu mežos, un tikai nedaudzas sastopamas apkārtnēs bez meža, tai skaitā arī tuksnešos.
Latvijā savvaļā nav sastopamas.
Apraksts. Lielākās no tām sasniedz 10 m garumu (tīkliņpitons).
Starp žņaudzējčūskām nav indīgu.
Uzvedība. Daļa no žņaudzējčūskām mitinās koku zaros, citas pa pusei ūdenī, vēl citas - ierokas smiltīs vai irdenā augsnē.
Upuri nožņaudz, apvijoties tam ar sava ķermeņa gredzeniem - no tā cēlies nosaukums.
Barojas galvenokārt ar dažādiem zīdītājiem, putniem u.c. mugurkaulniekiem. Lielākās no žņaudzējčūskām spēj norīt pat nelielas mežacūkas. Jaunās žņaudzējčūskas ēd arī ķirzakas un kukaiņus.
Izmantošana. Cilvēks savā labā darina dažādus izstrādājumus no žņaudzējčūsku ādas.
Gaļa un tauki lietojami pārtikā.
Saites.
Čūskas.
