Cassini (2004.-2017.g.)
ASV kosmiskā zonde, kas pētījusi Saturnu un tā gredzenus, un nosaukta itāļu astronoma Džovanni Kasīni vārdā.
90.gados sāktais Cassini–Huygens projekts ir NASA, Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Itālijas Kosmosa aģentūras (ASI) kopdarbs. Pēc NASA aplēsēm misija izmaksājusi 3,9 miljardus ASV dolāru, no tiem 2,5 miljardi tērēti vēl pirms zondes starta.
Izpētes vēsture. Riņķoja ap Saturnu kopš 2004.gada.
Kā nesējkuģis tas uz Titāna nogādāja eiropiešu kosmisko zondi Huygens. Paredzēts, ka tā ap Saturnu riņķos līdz 2008.gada vidum, vācot informāciju par Saturnu un tā pavadoņiem. Visu informāciju no tās apkopoja savos datoros un tad nosūtīja uz Zemi.
Cassini daudzus gadus vēroja, kā Prometeja un F gredzena mijiedarbības rezultātā rodas “spalvas,” “līnijas” un “ieloces.”
2005.gada novembrī NASA zondes "Cassini" uz Zemi nosūtītajos Saturna 6.lielākā pavadoņa - Encelāda - attēlos redzams, ka tā dienvidpola apvidū atrodas milzīgi ledus daļiņu un ūdens tvaika geizeri. Zonde uz šī pavadoņa konstatēja arī organisku molekulu - propāna un acetilēna - pēdas, kas norāda uz dzīvības rašanās iespējamību.
Zondes Lielais fināls. 15.septembrī kosmiskā zonde Cassini noslēdza savu pēdējo misiju – Lielo finālu, pēc 13 orbītā ap Saturnu pavadītiem gadiem izgaistot tālās planētas atmosfērā. Lielais fināls (Grand Finale) - tie bija divdesmit divi apļi ap Saturnu, kuru trajektorijas ved starp planētu un gredzenu apakšējo malu. 14.septembrī Cassini pēdējo reizi pagriezās pret Zemi, lai nosūtītu līdz tam brīdim savāktos datus. Pēc tam zonde izveidoja tiešu plūsmu, lai tikai ar dažu sekunžu nobīdi sūtītu savākto informāciju uz mājām tik lielā apjomā, cik vien būs iespējams pēdējās desmit stundās. Pēdējos brīžos zonde ar aptuveno ātrumu 121 000 – 126 000 kilometru stundā lidoja tieši planētas virsmas virzienā.
Saites.
Kosmiskās zondes.
NASA.
Saturns.
