Huygens
- Detaļas
- 5044 skatījumi
Eiropas Kosmiskās aģentūras kosmiskā zonde, kas nosaukta dāņu astronoma Kristiana Heigensa vārdā un pētījusi Titānu.
90.gados sāktais Cassini–Huygens projekts ir NASA, Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Itālijas Kosmosa aģentūras (ASI) kopdarbs. Pēc NASA aplēsēm misija izmaksājusi 3,9 miljardus ASV dolāru, no tiem 2,5 miljardi tērēti vēl pirms zondes starta.
Raksturojums. Svars 320 kg.
Darbība. Pie Saturna to nogādāja nesējkuģis Cassini. Visa zondes savāktā informācija vispirms tika apkopota nesējkuģa datoros un tikai tad nosūtīta uz Zemi. Misijā iesaistīti apmēram 30 zinātnieki, kuri mēģinās noteikt vēja ātrumu uz Titāna un ķīmisko sastāvu tā atmosfērā.
Tā nosēdās uz Saturna lielākā pavadoņa – Titāna. 2,5 stundas zonde lidoja cauri pavadoņa atmosfērai, tā rotēja un fotografēja pavadoņa virsmu. Tā iegūtas pirmās pavadoņa virsmas bildes – pavisam kopskaitā 350.
Piektdienā veiksmīgi piezemējās uz Titāna virsmas pēc 7 gadu lidojuma. Ar vairāku izpletņu izlaišanu zonde nobremzēja, un nolaidās ar saudzējošu ātrumu – 12,6 km/st., iegrima pāris centimetru. ESA gan atzina, ka ir pārsteigta par negludo piezemēšanos: „Kritiens bija negludāks nekā mēs bijām plānojuši.” (Martijs Tomasko). Tomēr zonde tikai nedaudz sasvērusies, kas liecina, ka pavadoņa vējš pie virsmas nav briesmīgi spēcīgs (varētu būt ap 25 km/st.).
Kad zonde pieskārās pavadonim, no tās izleca spieķim līdzīga mērierīce, kas iedūrās 15 cm dziļi gruntī. Tas ļāva zinātniekiem secināt, ka virsma nav akmenscieta. Misijas centrā nosprieda, ka zonde atrodas dubļu peļķē, kas veidota no ledus graudiem un lipīga ogļūdeņraža. ESA izvirzīja hipotēzi, ka peļķi radījuši neseni plūdi šai vietā.
Misija noris gandrīz nevainojami, taču kāda kļūme ir gan. Pēc pētnieku nodomiem informācija bija jāsūta uz Cassini nesējkuģi pa diviem radio kanāliem, taču viens no tiem pārtrauca darboties, nolemjot nebūtībai vairāk kā 300 attēlu.
Paredzēts, ka zonde vāks informāciju par Titānu vismaz divus mēnešus.
Atdalāmā zonde “Huygens” uz Titāna atklāja pasauli, kāda tā bijusi uz Zemes pirms dzīvības izveidošanās. Ūdens kanāli, ezeri, erozija, kāpas, vētras – dinamiska un mainīga vide, kur šķidrumi lielākoties sastāv no metāna un etāna.
Saites.
Titāns.
Kosmiskās zondes.
Eiropas Kosmiskā aģentūra.
