Cirkonijs
Zirconium.
Apzīmējums - Zr.
Periodiskās sistēmas IV grupas ķīmiskais elements.
Atomnumurs - 40.
Atommasa - 91,22.
Atrašanās dabā. Zemes garozā cirkonijs ir 1,7 x 10-2 masas %.
Brīvā veidā nav sastopams. Galvenie cirkonija minerāli - cirkons, badeleīts.
Fizikālās īpašības. Sudrabbalts, plastisks metāls.
Blīvums - 6510 kg/kubm (20oC), kušanas temperatūra 1855oC, viršanas temperatūra 4474oC.
Ķīmiskās īpašības. Cirkonijam ir augsta noturība pret koroziju (līdz 200oC). Paaugstinātā temperatūrā ķīmiski aktīvs, reaģē ar skābekli, slāpekli, oglekli, ūdeņradi, halogēniem u.c. elementiem.
Šķīst koncentrētā fluorūdeņražskābē un karaļūdenī, ar ūdeni nereaģē. Savienojumos oksidācijas pakāpe +2, +3, +4.
Iegūšana. Rūpniecībā iegūst, reducējot cirkonija tetrahlorīdu ZrCl4 inertā atmosfērā ap 650oC temperatūrā ar Mg vai Na.
Izmantošana. Lieto par piedevu tēraudiem, kā arī Mg un Al sakausējumiem, par konstrukciju materiālu kodolreaktoros un ķīmijas mašīnbūvē.
Tehniski nozīmīgi savienojumi.
Cirkonija dioksīds. ZrO2. Balta, grūtkūstoša (2687oC), ķīmiski inerta viela, ko lieto par piedevu emaljām un glazūrām, kā arī stikla, porcelāna, pret uguni un skābēm izturīgas keramikas ražošanā.
Cirkonija karbīds. ZrC. Pelēcīga, ļoti cieta un grūtkūstoša (3532oC) viela ar metālisku spīdumu. Labi vada elektrību. Lieto abrazīvo materiālu ražošanai, par piedevu īpašiem sakausējumiem, ugunsizturīgu elektrodu un tīģeļu izgatavošanai.
Saites.
Metāli.
