Cietvielu fizikas zinātniskais pētniecības institūts
Zinātniski pētnieciskā iestāde Latvijā.
P.Stučkas LVU, Rīgā.
Vēsture. Dibināts 1978.gadā, apvienojot LVU Pusvadītāju fizikas problēmu laboratoriju un LVU Segnetoelektriķu un pjezoelektriķu fizikas problēmu laboratoriju.
1980.gadā institūtā bija 4 nodaļas un 10 laboratorijas, tajā strādāja 250 darbinieki - 3 zinātņu doktori, 28 zinātņu kandidāti.
Padomju okupācijas gados zinātniskos pētījumus veica saistībā ar speciālistu gatavošanu vairākos virzienos. Elektronu procesi jonu kristālos, amorfajos pusvadītājos un oksīdstiklos (A.Lūsis, A.Siliņš, I.Tāle, A.Truhins, I.Vītols, J.Zaķis). Jonu kristālu fizikā izpētīti radiācijas defektu ģenerācijas mikromodeļi un noskaidrota tuneļprocesu kinētika, izstrādāti termoaktivācijas spektroskopijas teorētiskie un eksperimentālie pamati, ieviestas jaunas pētījumu metodes, pētīti eksitonprocesi. Izpētīti elementārie radiācijas defekti un elektronu procesi amorfajos pusvadītājos un oksīdstiklos. Izstrādāti elektrohromie materiāli, kas izmantojami displejos un ciparu indikatoros.
Fāžu pārejas segnetoelektriķos (V.Fricbergs, A.Krūmiņš, A.Šternbergs). Tikuši pētīti perovskīta tipa cietie šķīdumi, caurspīdīgā segnetokeramika u.c. materiāli.
Cietvielu fizikas eksperimenta automatizācija ().Āboliņš, J.Kuzmins). Izstrādāti eksperimenta automatizācijas principi, izmantojot pirmo PSRS ražoto skaitļotāju "Dņepr-1." Izstrādāta cietvielu pētījumu aparatūra, kas ieviesta daudzos PSRS ZA un nozaru institūtos un rūpnīcās.
Institūts sadarbojās ar 18 PSRS un 10 ārvalstu mācību un pētniecības organizācijām.
Nozīmigākie izdevumi padomju laikā laikā bija rakstu krājumi "Kibernetizācija naučnogo eksperimenta" (no 1968.g.), "Fizika i himija stekloobrazujuščih sistem" (no 1973.g.). Kopš 1978.gada institūta direktors bija J.Zaķis.
Saites.
Cietvielu fizika.
