Čibči
Indiāņu cilšu grupa, dzīvo mūsdienu Kolumbijā - muiski, taironi, paesi, kofani, terrabi, pasto, kuni, gvaimi u.c.
Areāls. Dzīvo galvenokārt Kolumbijā - Austrumkordiljērā un Centrālās Kordiljēras dienvidos, kā arī Venecuēlā, Panamā, Kostarikā.
Skaits. Kopskaits ap 270 000 (1970.g.).
Vēsture. Čibči pirms spāniešu ierašanās, Kolumbijas teritorijā bija radījuši augstu un oriģinālu kultūru - leģendāro Doradas valsti (El Dorado). Viņu valsti izveidoja, Bočika. Visai noslēpumaina persona.
XVI gadsimtā Kolumbijā ieradās spāņi un čibču brīvībai pienāca gals. Spāņi vietu savai pilsētai izvēlējās vienu no nelielajiem muisku ciemiem, kas vēlāk izauga par tagadējo Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu. Konkistadori Bogotu (mūsdienu Kolumbijas galvaspilsēta) dibināja čibču indiāņu valsts galvaspilsētas Bakatas vietā 1538.gadā. Kolumbijas un Venecuēlas čibči cēlušies no senajiem muiskiem. Šodien daļa čibču stipri sajaukušies ar venecuēliešiem un kolumbiešiem.
Bočika. Bočika Kolumbijā ieradās ar savu skaisto sievu, burvi Čiu. No kurienes viņi ieradas, to čibči nevar pateikt. Taču viņi zina stāstīt, ka abi atjājuši uz kamieļiem. Toreiz debesīs neesot spīdējis mēnesis. Bočika licis celt pilsētas, organizējis zemes pārvaldi, tātad dibinājis valsti. Radīja saules kultu, izveidoja priesteru kārtu.
Bočika bija gudrs, garbārdains sirmgalvis, savukārt viņa sieva bijusi ļoti ļauna sieviete. Bočikas sieva, reiz esot izraisījusi plūdus. Viņa ar burvestību palīdzību esot panākusi, ka Funzas upe izlaužas no krastiem un tā appludinājusi gandrīz visu Bogotas ieleju. Šajos plūdos boja gāja daudz cilvēku. Bočika sodija savu sievu par šādu ļaunu darbu, uzmetot viņu debesīs. Tā radies mēness. Tad Bočika sagrāva klintis, kuras aizturēja ūdens straumi, un nosusināja Bogotas ieleju.
Radījis čibču valsti, viņš noslēpumainā kārtā pametis čibču zemi. Kopš tā laika čibči viņu pielūdza kā saules dievu.
Čibču kultūra. Čibči bija sasnieguši augstu kultūras līmeni. Valsts iekārta bija teokrātiska, tas ir - vara atradusies priesteru rokās. Bija komplicēta reliģijas sistēma. Čibču likumi bija ļoti stingri un bargi. Par laulības pārkāpšanu abus vainīgos sodīja ar nāvi. Čibči uzskatīja, ka noziegums ir dzīvot greznībā. Nodevējus sodīja ar nāvi sevišķi apkaunojošos apstākļos. Mantojuma daļu noteica likums.
Čibči mākslinieciski apstrādāja varu un zeltu. Pagatavoja smalkus audumus. Viņi bija arī labi tēlnieki un akmeņkaļi. Čibči bija izveidojuši arī kalendāru, kurā gads bija 365 dienas garš; tas bija sadalīts mēnešos. Čibčiem bija arī sava naudas sistēma, kurā kā naudas vienība kalpoja masīvi zelta ripuļi. Čibči prata rakstīt ideogramas. Kolumbijā uz tumšām klintīm ir saglabājušies čibču ideogrāfiskie raksti. Čibču ideogrāfiskās zīmes ir līdzīgas citur pasaulē atrastajām ideogramam. Šo čibču atstāto ideogrāfisko zīmju vidū ir sastopams arī kāšu krusts [svatika].
Kolumbijā atrastie monolīti ir pārklāti ar ļoti smalkiem grebumiem.
Etnogrāfija. Saglabājusies ciema kopiena.
Čibču mitoloģija. Tā vēsta, par Bočiku, kā arī par plūdiem un par to, kā tika radīts mēness. Viena čibču leģenda vēsta, ka plūdus izraisījis dievs Čibčakuns. Bočika viņu sodījis, likdams turēt uz muguras Zemeslodi. Kad Čibčakuns nespējot noturēt Zemeslodi līdzsvarā, notiekot zemestrīces.
Čibču valoda. Veido atsevišķu saimi.
Reliģija. Katolisms. Daudz senā Saules kulta elementu.
Nodarbošanās. Galvenā nodarbošanās - kapļa zemkopība: kukurūza, kokvilna, cukurniedres, augļu koki; kalnos mieži, kvieši, kartupeļi, dārzeņi.
Amatniecība - audumi, pinumi.
Daļa čibču strādā par laukstrādniekiem plantācijās.
Dažas ciltis - pasto, kuni, gvaimi, - medī, zvejo, vāc dabas produktus, daļēji arī augļkopība un primitīva zemkopība.
Saites.
Čibču Plūdu stāsts.
Dienvidamerikas indiāņi.
