Muiski
Indiāņu cilts mūsdienu Kolumbijas teritorijā, kura pirmskolumba laikā bija izveidojusi visai augsti attīstītu civilizāciju.
Muisku kultūra. Muisku valsts nebija apvienota zem viena līdera valdīšanas, bet gan sastāvēja no divām federācijām. Konkistadoru ierašanās brīdī muisku daudzums bija lēšams uz pusmiljonu cilvēku, no kuriem vairums mitinājās nelielos ciemos.
Pirmie eiropieši, kas nonāca saskarē ar muiskiem, bija 1537.gada Himenesa de Konstadas vadītie konkistadori, kas pēc gadu ilga pārgājiena novārdzināti un slimi nonāca muisku apdzīvotajos apvidos - viena ziemeļos, bet otra - dienvidos. Spāņi savai pilsētai izvēlējās vienu no nelielajiem muisku ciemiem, kas vēlāk izauga par tagadējo Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu.
Līdz mūsdienām nonākušas ļoti maz muisku celtnes, jo tās bija no koka un ir sapuvušas. Tomēr vienā vietā - El Infernito, muiski tomēr bija cēluši no akmens. Pēdējā laikā pirms konkistas muisku līderi sāka sevi saistīt ar Sauli.
Spāņu rakstu avoti nepārprotami liecina, ka muiskiem nebija privātā īpašuma, bet gan tikai kopienas īpašums. Līdz ar to nav nekādu ziņu pr bagātībām, kas atrastos kopienas vadoņu rokās. Spāņi liecina par kādu muisku tradīciju - tie maksājuši nodokļus saviem vadoņiem, tomēr tas nozīmēja tikai to, ka kopiena vadoņu ģimenes apgādāja ar pārtiku.
Muisku mitoloģija. Galvenais dievs kā visiem čibču grupas indiāņiem ir Bočika. Ir ari savs Plūdu stāsts.
Dieviem ziedošanai izgatavoja plānas zelta figūriņas - tunhus. Tāda ziedošana laikam muisku kultūrā ir unikāla Dienvidamerikai.
Amatniecība. Muiski audzēja dažādu veidu bites, lai iegūtu dažādu īpašību vasku, kas vajadzīgs plakano zelta figūriņu (tunhus) gatavošanai. Viss muisku zelts bija atvests, jo atradnes viņu zemē nebija. Zeltu ieguva tirdzniecības ceļā pa Magdalēnas upi.
Spāņu iekarotāju uzbrukums. Kesada un viņa ļaudis iedegās mantkārē pret muisku zeltu, kas bija katrā ciemā visiem cilvēkiem. Baumas par to, ka kaut kur Kolumbijas kalnos ir liela Zelta pilsēta, strauji izplatījās eiropiešu vidē. Tā radās leģenda par Zelta zemi (El Dorado), kā dēļ uz Dienvidameriku sāka gāzties iekarotāju pūļi.
Ziemeļu un dienvidu muisku konfederācijas nespēja izrādīt konkistadoriem pienācīgu pretestību un praktiski viena gada laikā muisku zeme nonāca spāņu pakļautībā. Vardarbība un eiropiešu slimības stipri samazināja reģiona apdzīvotību.
:Sodien muiski ir visai asimilēti.
Aplūkojamie objekti.
Ellīte. ("Mazā elle" jeb "ellīte" - El Infernito, spāņu val.). Kolumbija. Vienīgais muisku akmens celtņu palieku piemērs. Spāņi šo vietu nosaukuši tā, jo konkistadori uzskatīja šeit norisošos rituālus par velnišķīgiem. Daudz izrakumus šeit veicis arheologs Karls Langebeks. Šī ir unikāla vieta, un muisku kultūrā nekā līdzīga vairs nekur nav. Tā kā pēdējā laikā pirms konkistas muisku līderi sāka sevi saistīt ar Sauli, tad Ellītē ir astronomiskās observatorijas pazīmes, kurā, iespējams, muiski sekojuši Saules kustībai. Objektā atrodami akmens pimpju atveidi, kas visdrīzāk liecina par auglības kulta klātbūtni.
Nemakonas sāls šahtas. Nemocon. Kolumbija. Muiski kādreiz lietus laikā vāca sāļo ūdeni, pēc tam iztvaicēja un ieguva sāli. Tagad kalnrači rok dziļi. Senatnē muiski sāli mainīja pret visu citu nepieciešamo, arī zeltu.
Atradumi.
Kādā ciemā uz dienvidiem no Bogotas uzgāja skeletus laikā no 1300.-1500.gadiem. Kopumā tika uzieti ap 700 skeletiem, kuriem veiktas arī ģenētiskās analīzes. Spriežot pēc kapu piedevām, sociālā noslāņošanās muisku sabiedrībā bijusi, tomēr interesanti, ka starp bagātīgo kapu piedevu īpašniekiem nebija radinieku (ģenētiskās ekspertīzes!). No tā izriet secinājumi, ka vara nebija mantota, bet gan vēlēta. Demokrātiska sabiedrības organizācija!
Saites.
Dienvidamerikas indiāņi.
Kolumbija.
