Aliens

Golems. Cilvēka elektrostatiskā niša

Cilvēkam patīkami ir vieglie, negatīvie JONI. Smagie, pozitīvie joni izsauc bezmiegu, nemieru, migrēnu, vemšanu, tūsku, redzes pasliktināšanos. Tos pavada atmosfēras parādības, kas dažādos reģionos saucas dažādi: Mistrāls (Francijā); Čainuks (Kanādā); Sirroko (Itālijā); Šaraz, Čamsin (Tuvajos Austrumos). Daļēji šīs īpašības piemīt arī ilgstošam Austriņam Latvijā, kad zivis neķeras un pat sēnes neaug. Golems ir pamanījis, ka tad Laika ziņās „debesis griežas” pretēji pulksteņa rādītāja kustībai. „Kā tad, kreisā, zūmējošā kustība, kā no Tibetas agresīvo bono klosteru (sarkanās cepurītes) aizgūtajai hitleriešu svastikai. Labdabīgo dzelteno cepurīšu klosteru ugunskrusts griežas pa Saulei, tāpat kā seno latviešu kāškrusts.”

KVANTU FIZIKAS principi nervu darbībā

Nervu impulsi tiek kodēti ar frekvenču modulācijām (nevis ar sprieguma vai amplitūdas izmaiņām). Tāpat kā kvantu fizikā, kur E=h.nī, kur E ir nervu impulsa enerģija. h - konstante bet nī (grieķu burts) ir svārstību frekvence. Sirds impulsu svārstību frekvence ir tuva maiņstrāvas frekvencei tīklā – 50 Hz, tāpēc tīkla maiņstrāva ir bīstama. Nervu pārvados plūst biostrāvas ar frekvenci līdz 1000 svārstībām sekundē (Hz).Bet mazu ampēru ļoti augstas frekvences strāva nav cilvēkam bīstama. Tāpēc medicīnā var lietot augstfrekvences aparātus, Kirliani varēja fotografēt un filmēt augstfrekvences laukā un Nikolā Tesla demonstrēt cilvēkiem savus šausminošos augstfrekvences trikus.

ZEMES MAGNĒTISKAIS LAUKS

Galvenā frekvence ir 7,5 Hz, jo magnētiskais vilnis vienreiz apskrien Zemei 7,5 sekundēs.

Smadzeņu biostrāvas 7,5 Hz. frekvences ietekmē dod kaut ko vidēju starp alfa un teta ritmiem. Tas apmēram atbilst hipnotiskam stāvoklim.

Okeāns vētras laikā arī rada jaudīgas apmēram 7 Hz. svārstības. Rodas t.s. Šūmaņa rezonanse. Vai tas nav cēlonis „Klīstošajiem holandiešiem?”

VIDĒJAIS SPRIEGUMS 0,5 gausi. Magnētiskā lauka sprieguma izmaiņas izmaina ādas potenciālus. Ir pētījumi, ka dziednieki iedarbojas uz ādas potenciāliem līdzīgi kā Zemes magnētiskā lauka sprieguma izmaiņas. Magnētiskajam laukam ir „stipruma poli” – uz tiem arī norāda kompasa adata. Un ir arī „vājuma” poli. Viens atrodas Klusajā Okeānā kaut kur netālu no Japānas krastiem. Otrs pols ir Brazīlijā. Varbūt ar magnētiskā lauka vājumu ir saistīta vājāka aizsardzība no kaitīgā kosmiskā starojuma – Brazīlijā zeļ un plaukst sociālā nevienlīdzība, elementāra noziedzība, spiritisms. Ir pilsētas, kurās trešdaļa iedzīvotāju – spiriti. Ir varenas spiritu organizācijas ar pārstāvniecībām valdībā.

„Jo tas netaisnības noslēpums jau ir spēkā, tikai tam, kas viņu līdz šim aizkavē, vēl jātop atņemtam nost.” (Pāvila 2.vēstule tesaloniķiešiem 2:7).

Vai tas, kas aizkavē „netaisnības noslēpumu „ ir spēcīgs Zemes magnētiskais lauks?

Pēdējo 100 gadu laikā Zemes magn. lauka intensitāte samazinājusies par 10%.

Ekstrapolējot atpakaļ – Viduslaikos šī lauka intensitāte bijusi uz pusi lielāka.

FIZISKĀ AURA

Nejaukt ar mistisķu garīgo auru. Mistķi redz bez palīgierīcēm, ja redz.

MITOĢENĒTISKAIS STAROJUMS

Konstatē Aleksandrs Gurvičs Krievijā ap1920.gadu. Mitoģenētisko starojumu izstaro visas šūnas. Tas ir acīm neredzams, bet veicina citu šūnu dalīšanos audu kultūrās.To var ekranizēt ar stiklu vai želatīnu kā ultravioletos starus.

Eksperimentos ar sīpoliem Gurvičs konstatēja, ka tā ir gaisma ( fotoni ), ar ko sīpoli kontaktējas. Citiem pētniekiem Gurviču neizdevās atkārtot, un eksperimenti tika nosaukti par blefu. Vēlāk izrādījās, ka efekts ( augot sīpols iespaido citu sīpolu augšanu; slimojot - tāpat ) neizdevās, ja bija nepareizā mēness fāze. Tagad Gurviča eksperimenti ir atkārtoti un atzīti. Maskavā tos ir atkārtojis Tarusovs. Konstatē, ka starojums korelē ar vielumaiņu.

1967.g. Novosibirskā precizē: šūnas izstaro kodētus signālus ultravioletajā diapozonā.

ASV konstatē t.s. „nāves starojumu”: Ja baktēriju koloniju mēģina iznīcināt ar sērskābi vai piestu, rodas koherents, spēcīgs izstarojums.

Arī cilvēka acis izstaro ultravioletos starus. Pēc acu starojuma boksa tiesnesis nosaka, vai bokseris ir nokdaunā.

Vai par to pašu runā Mateja 6: 22? „Acs ir miesas spīdeklis; ja nu tava acs skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša...” Vai cilvēkam arī somātiskās šūnas izstaro ultravioletos, tāpat kā sīpolam ? „... no tā kalna nokāpjot, Mozus nezināja, ka viņa vaiga āda spīdēja...”(2.Mozus 34:29).

Alma–Atā cilvēka un dzīvnieku acu ultravioleto starojumu ir fotografējuši. Nozīme pagaidām nav skaidra. Domā, ka varēs izmantot psihisko slimību diagnozē.

KIRLIANU FOTOGRĀFIJA

Vīrs un sieva Kirliani, (Odesa) fotografēja un filmēja dzīvo audu vaiņagveida izlādi 200 000 Hz. augstfrekvences elektromagnētiskajā laukā. Attēls rāda elektriskās izlādes ceļus caur fotografējamo objektu. Arī šim nav nekāda sakara ar mistiķu garīgo auru. Augstfrekvences lauks izsauc jonu auksto izlādi audos. Izlādes kanāli pirkstgalos – pa papillārajām līnijām. Var izmantot kriminālistikā: ādas papillārās līnijas var noslīpēt , bet izlādes kanāli paliek.

Kirlianu fotogrāfijā ap koku lapām, cilvēku pirkstiem u.tml. – starojums. Starojuma lielums atkarīgs no dzīvības spēka – norautai lapai starojums samazinās. Koka lapai, kurai puse nogriezta ar nazi, sākumā starojums saglabājas arī neesošajā lapas pusē. „Lapas fantoms „ Domā, ka līdzīgs varētu būt arī „operētas kājas fantoms „- sāp neesošs, amputēts loceklis. „Bioplazmas teorija „ Plazma – ceturtais vielas agregātstāvoklis – viļņu matērija. Bioplazma – modulēti, noturīgi stāvviļņi. To veido interferējoši elektromagnētiskie viļņi (hologramma). Bioplazmu ar nazi nogriezt nevar, tā ir primāra attiecībā pret vielisko matēriju.

Lapas fantoms Kirlianu fotogrāfijā uzrāda ne tikai starojuma vainagu ap lapu, bet arī lapas dzīslojumu. Viņiem izdevās arī nofilmēt krāsainās auras ap cilvēku orgāniem – krāsu laukumi vibrēja un krāsa bija atkarīga no orgānu veselības stāvokļa (dokumentālā filma kinoteātros). Diemžel ļoti perspektīvie pētījumi pilnīgi noklusuši. Vai nu odesiešiem pietrūcis īsta odesiešu biznesa ķēriena, vai arī sastapušies ar obskurantu pretestību.

Ar Elektrodināmisko dzīvības teoriju (L – lauka teorija) drusku labāk ir veicies diviem amerikāņiem. L – lauku esamību jau 19.gs. beigās bija paredzējis krievu autodidakts Suvorins. Novērojot, kā koks, augot, apliec tajā iedzītu naglu, un kā labi augošam kokam atmirst serde, Suvorins apgalvoja, ka ap koku ir spēka lauks, kas arī nosaka koka augšanu ārējā joslā.

To eksperimentāli izdevās pierādīt Jēlas universitātes fiziologiem Haroldam S. Bjūram un Lenardam Dž.Ravītsam.

Viņu eksperimentā ar voltmetru tika noteikti galvenie elektromagnētiskā lauka sprieguma vektori ap apaugļotu vardes ikru. Kur bija atzīmēti lielākā sprieguma vektori, tur vēlāk attīstījās galvenie nervu sistēmas zari. Tas atbilst mūsdienu paradigmai – vieliskās matērijas veidošanos nosaka matrices enerģētiskajos laukos.
Jau 1912.gadā Aleksandrs Gurvičs formulē „ bioloģisko lauku” kā faktoru, kurš nosaka bioloģisko parādību virzību un sakārtojumu. L- lauka cikliskums: a) ikdienas ritmi. b) 28 – 29 dienu mēness cikli. c) vienpadsmit gadu saules cikli. d) savlaicīgie kaķu dziesmusvētku ritmi. Tos var izskaidrot tikai ar software programmu kaķeņu biokompjūteros.

Psihiski slimajiem L – lauki izmainīti atbilstoši slimības raksturam.

L – lauka spriegums atkarīgs no ģeomagnētiskajām izmaiņām. Mainās miegā, uztraukumos. Lielas izmaiņas transā, it sevišķi atmostoties.

PRĀNA

Termins no Austrumzemēm (Hermaņa Heses apzīmējums).Prānas interpretācija dažāda. Golema variants: Prāna ir nervu impulsa enerģija (ķīniešu ČĪ ). „Kāpēc tev tik tievas kājas un tik resns vēders ?” – „Tas nav vēders, bet ČĪ „- atbildējis Kung–Fu meistars.

Caur maņu orgāniem cilvēks enerģiju nesaņem – enerģiju uzņem ar barību.

Caur maņu orgāniem saņem informāciju. Nervu sistēma informāciju kodē ar frekvences modulācijām. Frekvence var būt līdz 1000 Hz.

Ir pierādīts, ka informācija, kas nonāk maņu orgānos ir līdzīga „baltajam troksnim” (haosam). Organisms ienākošo informāciju pastiprina selektīvi – „ko gribu, to redzu.”

Kurus impulsus pastiprināt, to nosaka „motivācijas sfēra” (Austrumzemēs – Karana šarira). Tā ir psihofiziska struktūra – visas pieredzes glabātava zemapziņā un apziņā.

Vairāk – zemapziņā. Tāpēc apzinīgi nervu impulsus gandrīz neiespējami pastiprināt.

Sirds ritmu nevar paātrināt ar gribasspēku.

Elpošana ir vienīgā sistēma, uz kuru netrenēts cilvēks var iedarboties apzinīgi. (Jogi – arī uz citām). Elpošana (pranajama) pievada papildu enerģiju (prānu) nervu impulsiem. Tieši kuriem – to nosaka motivācijas sfēra.

MOTIVĀCIJAS SFĒRA

Karana šarira. Visas iepriekšējās pieredzes glabātuve. Tā nosaka gribas aktus. Apzinīgi uz to iedarboties tikpat kā nevar. Bet ar pacietību var programmēt: „Sēsi paradumu, pļausi likteni".

Tās motivācijas sfēras, kas tuvas pēc iepriekšējās darbības, veido interešu grupas („karasus„ Vonnegūta „Kaķa šūpulī.”). Neviens nevar mehāniski pieslēgties grupai, ja viņa iepriekšējā darbība nav atbilstoša. Tai pat laikā notiek pretējais – sakritības un laimīgie gadījumi (pēc Karla Gustava Junga un Volfganga Paulī). Garīgi tuvi cilvēki „nejauši„ satiekas. Agresīvais „nejauši„ dabū pa aci no tādiem pašiem.

Motivācijas sfēra nav galīga nolemtība. To iespējams mainīt, mainot paradumus.

31.03.2009 

Pirmo reizi publicēts 31.03.2009. Aliens.lv iepriekšējā versijā.