Aliens

Baltā nama spoki

Ar spoku skaitu amerikāņu valdības ēka Baltais nams droši var sacensties ar jebkuru senu angļu pili. Par galveno no tiem tomēr uzskatāms ASV 16.prezidenta Ābrama Linkolna spoks.

Linkolna dēla spoks. Tomēr pirmais Baltajā namā manītasi spoks bijis prezidenta Linkolna 12 gadu vecumā mirušā dēla Viljama tēls. Par to stāstījusi Marija Toda, Linkolna sieva: "Viņš nāk pie manis katru nakti, un nostājas gultas priekšā... Mazais Edijs [otrais Linkolnu dēls, miris 3 gadu vecumā] reizēm atnāk kopā ar viņu, un divas reizes viņi atnāca kopā ar mūsu brāli Aleku."

Ābrama Linkolna spoks. Tiek uzskatīts par Baltā nama galveno spoku. Tas sāka parādīties praktiski uzreiz pēc savas nāves atentātā 1865.gadā, un to ir redzējis milzīgs daudzums cilvēku, ieskaitort pat Nīderlandes karalieni Vilhelmīni. 
Tomēr pirmā ar to tikās nākamā prezidenta Kelvina Kūlidža sieva Greisa Kūlidža. Viņa pamanīja spoku, stāvot pie loga Ovālajā kabinetā un domīgi lūkojoties laukā pa to. Tieši tā dzīvam esot aiz muguras saliktām rokām Linkolnam paticis stāvēt pie tā paša loga. Fantoms to atkārtoja precīzi.
Īpaši bieži Linkolna spoks parādījies prezidenta Franklina Rūzvelta valdīšanas laikā. Viena no prezidenta sekretārēm, ieejot kādreizējā Linkolna guļamistabā, uzgāja to sēžam uz gultas un šņorējam kurpes. Pēc tam istabene redzējusi Linkolna spoku, kas tai pašā istabā provējis iedegt kamīnu.
Tomēr daudz briesmīgāk gājis Nīderlandes karalienei Vilhelmīnei 1941.gadā, kas ar oficiālu vizīti viesojās pie Rūzveltu laulātā pāra Baltajā namā. viņai bija ierādīta tā pati Linkolna guļamistaba. reiz naktī viņa izdzirdusi klauvējienus pie durvīm. Atverot tās, karaliene ieraudzīja Linkolna spoku cilindrā, kas lūkojās viņā no gaiteņa tumsas. Laikam jau mirušais prezidents uzskatīja par nepieklājīgu neapmeklēt svarīgo viešņu. Tomēr "viešņa" no šādas džentlmeniskas laipnības nogāzās ģībonī.
Britu premjerministrs Vinstons Čērčils atteicās nakšņot Baltajā namā pēc tam, kad arī to satika. Iznācis no vannas pliks un ar cigāru zobos, viņš apstulba, ieraudzījis istabā Linkolna spoku, kas bijis tērpts mantijā un bakstīja kamīnā uguni uzturēdams. Čērčila acu priekšā Linkolna tēls izčibēja.
Linkolna spoks Baltajā namā tiekot novērots līdz pat šai dienai.
Visai viens no tehniskajiem darbiniekiem pavēstīja lūk ko: "Bija agrs rīts, un es noņēmos ar puķēm otrajā stāvā. Kad ieslēdzu gaismu, viņš sēdēja tur, pie sava kabineta, salicis roku pār roku, pārmetis kāju pār kāju, un skatījās taisni. Viņam mugurā bija pelēks melni strīpots uzvalks, uz trim pogām atrotītas getras un melnas kurpes. Viņš tur sēdēja, es izbijos un apstājos. Kad es pamirkšīnāju, viņš pazuda. Es nokāpu pa kāpnēm un pastāstīju šveicara palīgam, ko tiku redzējis. Viņš teica, ka esmu viens no tiem, kas redzējis Linkolnu mājā pagājušajā gadā."

Endrū Džeksona spoks. Visai nemierīgs ir prezidenta Džonsona spoks. Dzīves laikā viņš bijis pārāk liels sieviešu cienītājs un arī pēc nāves palicis tāds pats. Viņa spoks visai bieži aps\tāj jauniņas sekretāres vai istabenes. Džonsona guļamistaba atradās tā saucamajā Rozā istabā, un daudzi no Baltā nama personāla, īpaši sieviešu dzimuma, ejot garām šīs istabas durvīm, ir dzirdējuši ķiķināšanu. 
Kādas sekretāres Lilianas Pārksas, kas Baltā namā strādājusi XX gs. 60.gados, stāsts: "1961.gadā Rozā guļamistabā es klāju gultu karalienei Elizabetei, kas bija ieradusies Vašingtonā ar vizīti. Es pieliecos un piepeši sajuti kādu pārliecinošu roku pieskāršanos pie manas muguras. man mati sacēlās stāvus, jo istabā neviena nebija. Taču, kad atskanēja raksturīgā ķiķināšana, es attapos, kā stiķi tie ir, un aši kā lode izlidoju no istabas."

Vudro Vilsona spoks. Šī prezidenta spoks braukāja pa istabām ratiņos. Reizēm bijušas dzirdamas piano skaņas, kas plinkšķinaja 50.gadu melodijas - to darīt patika Vudro Vilsonam.

Sieviešu spoki. Tādu arī Baltajā namā esot daudz un tā vai citrādi saistīti ar Baltā nama ēku.
Tā, piemēram, rozārijā "iemitinājies" Dollijas Peinas, prezidenta Džeimsa Medisona sievas spoks. Viņa pati bija iekārtojusi puķu dobi. Kad simt gadu vēlāk prezidenta Vilsona sieva - Helēna Luīze Vilsone, izrīkoja pārrakt dobes, Dollijas gars teica kategorisku "Nē!" Strādnieki bļaudami atskrēja pie pie Helēnas Luīzes, apgalvojot, ka dārzā Dollijas spoks pretojas rozārija pārtaisei. Spoka izglābtā ziedu dobe saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Abigeilas Ādamsas spoks. Dzīves laikā viņa bijusi prezidenta Džona Adamsa laulene. To spokainu bieži vien redzot izstieptām rokām dodoties virzienā uz Austreņu istabu, it kā tā rokās nestu veļu no mazgātavas. Reizumis šai istabā pat jūtot ziepju smaržu un mitrumu - Abigeillas laikā še žāvēja veļu. 

Klevelendas Groveras spokošanās. 2.stāvā reizēm dzirdami tās kliedzieni, viņa bijusi pirmā no prezidentu sievām. kas dzemdējusi Baltajā namā.

Ennas Surates spoks. Daži esot satikuši viņas spoku pie Ziemeļu portika. Enna lūgusies atbrīvot viņas māti Mēriju Surati, kas tika sodīta ar nāvi 1865.gadā par dalību sazvērestībā ar mērķi nogalēt prezidentu Linkolnu. Šis spoks parasti parādoties 7.jūlijā - mātes nāves soda gadadienā. 

Kareivis ar degošu lāpu. Tiek uzskatīts, ka viņš bijis viens no tiem britiem, kas 1814.gadā nodedzinājis Balto namu. Biežāk viņu var sastapt pagalmā. Taču 1953.gadā viņš parādījies pašā ēkā, vienā no guļamistabām, kur tobrīd nakšņojis kāds laulāts pāris. Pāris apgalvoja, ka spoks grasījies aizdedzināt  viņu gultu.

Baltā nama kalpotāju spoki. Daži no Baltā nama kalpotājiem nevar pamesta savu darbu arī pēc nāves. Piemēram, bieži parādoties šveicara spoks, kas joprojām izslēdz gaismu. Vai arī vārtnieka spoks, kas uzvedas tā, it kā joprojām vēl būtu darbā. 

Deivida Bērnsa spoks. Viņš bijis tās zemes īpašnieks, uz kuras nu atrodas Baltais nams. Bieži esot dzirdama viņa balss. Bērnsu savulaik esot piespieduši atstāt savu zemi "tautas namam," bet viņš, acīmredzot, nav spējis šķirties no tās pavisam. Apsardze ne reizi vien esot dzirdējusi kādu sakām: "Es - Bērnss." 

Elles kaķis. Šis dēmoniskais kaķis esot pats briesmīgākais no Baltā noma spokainajām prādībām. vietējie tā arī viņu saucos - DC (Demonic Cat). Ir versija, ka kaķis te parādījies vēl XIX gs. līdz ar to kaķu armiju, ko Baltajā nama ielaiduši 1800.gadā, lai tie cīnītos ar pelēm. Viņš mitinoties Bltā nama pagrabā un istabā, pazīstamā ar nosaukumu Kapene.
Kaķi redzējušie apgalvo, ka tas ir melnā krāsā un ar degoši sarkanām acīm (atcerieties, tādas ir arī Ilģuciema velnam!). Savu upuru priekšā parasti parādās kā mīlīgs melns kaķēns, taču piepeši palielinās milzīgos izmēros un  kļūst draudīgs un nikns. Reizēm viņš metoties virsū cilvēkiem tos saskrāpējot, skrāpējumu vietas aizdzīst ārkārtīgi negribīgi. Daži no šī DC upuriem zaudējuši samaņu, bet viens pat miris no infarkta. Viņu vairākkārt šāvusi apsardze, taču DC pret lodēm ir imūns.
Interesanti, ka DC mēdzot mēdzot parādīties pirms kādām lielām valstiskām nelaimēm. Viņu esot redzējuši nedēļu pirms fondu biržas kraha 1929.gadā, pirms DŽ.F.Kenedija slepkavības un pirms citiem dramatiskiem notikumiem. Reizēm viņš pazibot tādos laika periodos, kad vara tiek nodota no viena prezidenta otram.

Saites.
Spoki un spokošanās.
Baltais nams.
ASV prezidenti (1798.-patlaban).