Buramvārdi, maģiskās formulas
- Detaļas
- 3450 skatījumi
Mutvārdu un arī pierakstītas formulas (vārdu savienojumi), kam tiek piedēvētas maģiskas spējas, un ar kuriem vēršas pie pārdabiskiem spēkiem, lai panāktu vēlamās izmaiņas fiziskajā pasaulē.
Buramvārdi tiek izmantoti mērķa saniegšanai dažādos buršanās rituālos. Funkcionāli tie saistīti ar visām cilvēku darba, personiskās un sabiedriskās dzīves norisēm. Visvairāk buramvārdi izplatīti bijuši dažādu slimību - mēra, drudža, rozes, asins, vīveļu, čūsku un traku suņu kodumu ārstēšanai; dabas stihiju - lietus aizdzīšanai, jūras nomierināšanai, ugunsgrēka apturēšanai vai mīlestības pieburšanai.
Vēsture. Ziņas par buramvārdiem sastopamas antīkajā literatūrā, viduslaiku tiesu dokumentos. Sākotnēji buramvārdi parasti lietoti kopā ar noteiktu darbību, vēlāk maģisku nozīmi ieguvusi pati vārdiskā formula.
Daudzas kristiešu lūgšanas ir mantotas no šamaniskajiem buramvārdiem.
Populāras un zināmas maģiskās frāzes:
Sim Sala Bim - iegājies, ka pirmais tos savu izrāžu laikā esot izmantojis slavenais Dante Mags. Tomēr vēl agrāk šāda frāze ir lietota viduslaikos: lugā Robins Hods: Mammera spēle," kurā turku mags Saracīns paziņo - "Man ir zāles, ko esmu atvedis no Austreņiem. Tās sauc par zelta eliksīru, un ar vienu pili es atdzīvināšu Robinu Hodu kopā ar burvju vārdiem: "Sim Sala Bim." Celies, jaunais cilvēk, un paskaties, kā tavs ķermenis var iet un dziedāt."
Abrakadabra - arī bezjēdzīgs burtu savirknējums, tomēr šī vārda izcelšanās ir nezināma un noslēpumā tīta. Pirmo reizi tas pierakstīts apmēram II gs.pmē. un visdrīzāk tam ir daudz senāks pirmsākums semītu valodā. Pārsteidzoši līdzīgs aramiešu valodas vārdam avra-kehdabru ("es radīšu to, par ko es runāju"), ivrita vārdiem ab ("tēvs"), ben ("dēls"), ruach acadosch ("svētais gars") kā arī haldiešu valodas vārdiem abbada ke dabra ("ej bojā kā vārds"). Šādi lietoti vārdi noveda pie vārda abrakadabra parādīšanās II gs., kad Simonas Kvints Serēns tos pierakstījis savā dziedinošo vārdu dzejolī - kā zāles pret slimību, kas, domājams, bijusi kermenī dzīvojošo ļauno garu izsaukta. Vārds bija ievietots trijstūra formas amuletā, lai slimība-dēmons iztecētu no ķermeņa kā pa piltuvi.
XX gs. sākumā Alistera Kroulija mistiskā kulta fanātiķis adaptēja abrakadabru kā abraHadabru (tas bija saistīts ar ģeometriju un kabalistiskām manipulācijām ar skaitļiem), nosaucot to par Jaunā laikmeta, ko vadīs Ra-Hors-Kuits, "maģisku formulu" - ēģiptiešu nāves dieva Hora formu. Reliģiju, kuru tas bija dibinājis, nosauca par Telemu - tā bija jogas, maģijas, senēģiptiešu mitoloģijas un kabalas mikslis. Jaunā reliģija izmantoja šo vārdu kā simbolu "Makrokosma staba vai pimpja uzstādīšanai... Mikrokosma tukšumā."
Sezam, atveries - vēl viens magu mēģinājums iedzīvināt mistiku, kas Rieteņu pasaulē asociējās ar indiešu kultūru. Īstenībā tas ir mēģinājums angļu mēlē atdarināt maģiskos vārdus, kas arābu pasakā par Alibabu atvēra Četrdesmit laupītāju dārgumu alu. Pasakā Alibaba sekoja laupītājiem, uzzināja ieejas paroli alā un sāka zagt no zagļiem.
Buramvārdi Latvijā. Latviskajā tradīcijā un folklorā buramvārdu izmantošanu dēvē par "vārdošanu," "buršanu," "pūšanu.
Daudzos buramvārdos izmantoti poētiskās izteiksmes līdzekļi, nereti tie ir tautasdziesmu formā. Jaunākas izcelsmes buramvārdos iestarpinātas baznīcas lūgšanas un arī citu valodu leksiku.
Latvijā ziņas par buramvārdiem sastopamas XVI-XVII gs. raganu prāvu materiālos.
Pašlaik Latvijas Folkloras krātuvē tiek glabāti vairāk kā 54 500 (apmēram šāds skaits bija savākts 1979.gada 1.janvārī) buramvārdu teksti. Tas ir visai daudz, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem: igauņiem tikai ap 10 000, leišiem vēl mazāk. Galvenokārt šie teksti savākti starpkaru periodā, kad visai intensīvi vāca folkloru skolās. Vecākais buramvārdu pieraksts latviešu valodā nāk no 1584.gada - tāds konstatēts kādā "raganu prāvas" protokolā, ziņas par tiem sastopamas XVI-XVII gs. Latvijas raganu prāvu materiālos.
Latviešu buramvārdus pētījis Straubergs un Pēteris Šmits.
Saites.
Buršanās un maģija.
Pārdabiskums.
