Borāti
1. Bora skābju atvainājumi. Sāļi, kas atvasināti no dažāda sastāva bora skābēm, kuru brīvā veidā nav.
1977.gadā bija zināmi vairāk kā 100 dabiskie un 150 sintētiskie borāti. Kušanas temperatūra 600-1700oC. Lielāko daļu borātu iegūst no ūdensšķīdumiem, borskābei mijiedarbojoties ar bāzēm. Ūdenī šķīst tikai sārmu metālu borāti. Borātus izmanto silikātu rūpniecībā (stikla, glazūru, emalju iegūšanai), metalurģijā, lauksaimniecībā, medicīnā.
Latvijā plašus pētījumus par borātiem veicis LVU profesors A.Ķešāns - izstrādājis to sintēzes metodes, ieguvis jaunus borātus, radījis borātu ķīmisko nomenklatūru. Vēlāk pētījumus turpināja - LVU Ķīmijas fakultātē H.Gode un Latvijas PSR ZA Neorganiskās ķīmijas institūtā A.Ieviņš, E.Švarce.
2. Dabiskie borāti. Minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi.
Zināmi 85 dabiskie borāti. Visvairāk izplatīti ir boracīts, hidroboracīts, boraks. Balti, pelēki, bezkrāsaini, retāk dzelteni. Cietība bezūdens borātiem 5-7, ūdeni saturošiem borātiem 2-4. Īpatnējā masa bezūdens borātiem 2,4-3,4, ūdeni saturošiem borātiem lielāka par 2. Veidojas sāļezeros, kontaktmetasomatiskajos iežos, kā arī vulkāniskajos nogulumiežos. Atrodas Kazahijā, Sibīrijā, Vidusāzijā, Kerčas un Tamaņas pussalās, ASV, Čīlē, Peru, Argentīnā, Turcijā, Ķīnā.
Saites.
Bors.
