Brisele
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- 4421 skatījumi
Flāmiski - Brussel, franciski - Bruxelles. Pilsētas nosaukums veidojies no diviem vecnīderlandiešu vārdiem – bruoc („purvs”) un sela („apmetne”).
Beļģijas galvaspilsēta, Brabantes provinces administratīvais centrs.
Atrašanās vieta. Atrodas Sennas upes krastos. Kanāli savieno Briseli ar Šerleruā rūpniecisko rajonu, Šeldu un Ziemeļjūru.
Iedzīvotāji. Kopā ar piepilsētām Anderlehtu, Berhemu, Ikselu, Shārbēku u.c. - 1,1 miljons (1976.g.).
Vēsture. Rakstu avotos pirmo reizi minēta XI gs.
No XII gs. Brabantes valdnieku rezidence.
XV gs. Burgundijas hercogu rezidence.
1700.gadā dibināta Karaliskā opera.
1711.gadā dibināta Briseles mākslas akadēmija.
1790.gadā Brisele sacēlās pret austriešiem Brabantes revolūcijas laikā un padzina tos.
1814.-1830.gados Brisele kā vēsturiskās Brabantes provinces centrs atradās Nīderlandes karalistē.
Pēc Beļģijas revolūcijas 1830.gadā vēsturiskās Brabantes provinces dienvidu daļa ar Briseli kā administratīvo centru kļuva par neatkarīgās Beļģijas Brabantes provinci, bet pati Brisele - par Beļģijas galvaspilsētu.
1832.gadā dibināta konservatorija.
1834.gadā dibināta Briseles universitāte.
1837.gadā dibināta Karaliskā bibliotēka.
XIX gs. otrajā usē pilsētu apsēda dažādas marksistu organizācijas. 1845.-1848.gados Briselē darbojās F.Engelss un K.Markss. Te notikuši arī vairāki I un II Internacionāles kongresi.
1897., 1910. un 1958.gados Briselē notika Vispasaules izstādes.
1903.gadā notika KSDSP II kongress.
1914.gadā notika LSD IV kongress, kurā piedalījās arī V.Ļeņins. 1910.-1914.gados Briselē iznāca latviešu revolucionāru laikraksts "Cīņa."
1914.-1918.gados I Pasaules kara laikā bija okupējis Vācijas karaspēks.
1921.gadā Briselē notika 18 valstu konference sakarā ar palīdzību bada cietējiem Padomju Krievijā.
1936.gada 25.oktobrī uz Briseli virzījās tūkstošiem liels Reksistu partijas piekritēju gājiens ar mērķi gāzt pastāvošo valdību. Šis mēģinājums izgāzās un vadītāju L.Degrelli apcietināja un apsūdzēja valsts apvērsuma mēģinājumā.
1937.gadā Briselē notika konference par Japānas agresiju pret Ķīnu.
1940.-1944.gados II Pasaules kara laikā Briseli atkal bija okupējis Vācijas karaspēks. Pēc tam, kad vācieši 1944.gada 8.septembrī izšāva vienu V-2 raķeti uz Parīzi, sākot ar 1944.gada 9.septembri šīs raķetes tika izmantotas Briseles (arī Antverpenes un Londonas) apšaudīšanai.
1958.gadā Briselē notika Vispasaules izstāde. Tai par godu uzbūvēja 103 m augsto dzelzs atoma skulptūru Atomium, kas mūsdienās ir viens no pilsētas simboliem.
Francijas premjers Š.de Golls visai skeptiski izturējās pret "anglosakšu" NATO un tieši viņa prezidentūras laikā (1959.-1969.g.) Francija 1966.gadā izstājās no NATO. No valsts izveda 29 NATO bāzes un tās štābs tika pārnests no Parīzes uz Briseli.
1989.-1990.gados virs visas Beļģijas sistemātiski tika novēroti trijstūrveida NLO. Bija daudz tādu novērojumu arī virs Briseles - tie tika dēvēti par Beļģijas trijstūriem. 1990.gada 31.martā tādu NLO nofilmēja inženieris Alferlāns.
Patlaban te atrodas ap 200 dažādu valstu vēstniecību un diplomātisko pārstāvniecību. Te atrodas divas no trim galvenajām ES institūcijām – Eiropas komisija un Eiropas Savienības padome. Te atrodas arī NATO galvenā mītne un Beniluksa valstu sekretariāts. Vairāk to ir tikai ASV galvaspilsētā Vašingtonā.
Tūristam. Labākais veids kā no Melsbrukas Starptautiskās lidostas nokļūt pilsētas centrā ir vilciens Airport Express uz centrālo staciju. Maksā 5 eiras, kursē ik pēc 15 min.
Aplūkojamie objekti. Lejpilsētā koncentrēta galvenokārt XIII-XVIII gs. apbūve. Augšpilsētā daudz XVIII-XIX gs. arhitektūras, īpaši klasicisma stilā.
Sv.Miķeļa un Sv.Gudulas katedrāle. XIII-XV gs.
Rātsnams. 1455.g. Ar Lielo laukumu, rātsnams gotisks.
Dievmātes katedrāle.
Karaļa māja, t.s. 1525.g. Tagad muzejs.
Karaļa pils. XVIII-XIX gs.
Eirocentrs.
Eirokvartāls.
Ģilžu ēkas. XVII-XVIII gs.
Martīra laukums. 1775.g. Arhitekts K.A.Fisko.
Karaļa laukuma ansamblis. 1780.g. Arhitekti N.Barē un B.Gimārs.
Parlamenta ēka. 1783.g. Arhitekts B.Gimārs.
Tiesu pils. 1883.g. Arhitekts Ž.Pūlārts.
Tautas nams. 1899.g. Arhitekts V.Ortā.
Vispasaules izstādes komplekss.
Lambēra banka. 1958.g. Arhitekti L.Skidmors, N.Ouingss un Dž.Merils.
Atomium. 1958.gadā Briselē notika Vispasaules izstāde. Tai par godu uzbūvēja 103 m augsto dzelzs atoma skulptūru Atomium, kas mūsdienās ir viens no pilsētas simboliem un tūristu apskates objekts.
Manneken Pis. „Čurājošais puisēns.” Šī skulpturālā strūklaka ir viens no iecienītākajiem tūristu apskates objektiem.
Zinneke-Pis. Čurājošā suņa skulptūra.
Petit Sablon. Mazs, glīts parks Briseles biezākajā rajonā. Te ir pompoza gotiska baznīca ar jūgendstila meistara Pola Ankāra darinātām margām un beļģu mākslinieku darinātām statujām.
Karaliskais tēlotājas mākslas muzejs. 1830.g.
Karaliskais mākslas un vēstures muzejs. 1835.g.
Mākslas muzejs. 1892.g.
Centrālās Āfrikas muzejs. 1897.g.
Armijas un militārās vēstures muzejs. 1910.g.
Senās mākslas muzejs.
Modernās mākslas muzejs.
Citē Moderne. 1927.g. XX gs. uzcelts dzīvojamais rajons. Arhitekts V.Buržuā.
Gadsimta pils. 1935.g. Arhitekts Ž. van Neks.
Centrālā stacija. 1953.g. Arhitekts V.Ortā.
Ufoloģiskā Brisele. Ufologi Briseli (tāpat kā arī Ljēžu) uzskata par vietu, kur bieži novēro NLO, iespējams, tas saistīts ar NATO galveno mītni pilsētā.
Saites.
Beļģija.
Beļģijas trijstūra NLO.
