Pāvila baznīca aiz mūra
Basilica San Paolo fuori le Mura.
Baznīca Romā, zem kuras, saskaņā ar kristīgo mitoloģiju, apglabāts pseidoapustulis Pāvils.
Vēsture. Jaunās derības grāmatas mums neko nestāsta par apustuļa Pāvila nāvi. Tikai Baznīcas leģendas min, ka pēc Pāvila sodīšanas ar nāvi 67. vai 68.gadā, viņa draugi apglabājuši to kādā vietā ārpus Romas mūriem, tātad - aiz Romas pilsētas robežām.
Vietā, kur ticis apglabāts Pāvils, jau IV gs. imperators Konstantīns I Lielais lika uzbūvēt baznīcu, ko tā arī nosauca - par "Sv.Pāvila baznīcu aiz mūra" (Basilica San Paolo fuori le Mura). Baznīca vēlākos laikos ne reizi vien tika pārbūvēta, bat iespējamie Pāvila pīšļi atradās toviet zem zemes. Ar laiku neviens vairs ar pārliecību nevarēja paziņot, kur tieši Pāvils apglabāts.
1823.gadā baznīca gandrīz pilnībā nodega un faktiski tika uzbūvēta no jauna. Arī šo darbu laikā Pāvila kaps netika tieši uziets un īs jautājums bija un palika neskaidrs.
Izpēte. Situācija izmainījās 2006.gadā, kad bazilikā tika veikti Romas universitātes iniciēti arheoloģiskie izrakumi profesora Džordžua Filipa vadībā (pēc citiem datiem - izrakumi tika sākti vēl 2002.gadā, bet beidzās tikai 2007.gada novembrī). Savā darbā arheologi balstījās XIX gs. arhitektūras plānos, kuros bija saglabātas vecās baznīcas robežas. Izrakumi turpinājās vairākus gadus, un divus pēdējos gadus arheologi atraka divas milzīgas marmora plāksnes, kas atradās zem altāra. Tās noņemot tad arī atklājās Sv.Pāvila sarkofāgs, gatavots no balta materiāla, domājams – marmora. Uzraksts uz stēlas (vai tomēr vāka?) liecināja - „Apustulis moceklis Pāvils” (Paolo Apostolo Martyr). Sarkofāgs tika uziets tai vietā, kur IV gs. bija atradusies svētnīcas altāra apsīda.
Sarkofāgā bija vairākas atveres, pa kurām varēja ieraudzīt mazāku marmora zārku. Raksta, ka pa šīm atverēm senie svētceļnieki varējuši stūķēt auduma gabaliņus, lai tādējādi pieskārtos svētajam, pēc tam šos auduma gabaliņus glabājot kā relikvijas.
Tomēr zinātnieki, gan veikuši šādu atradumu, joprojām vēl nebija pārliecināti, ka tas patiesi ir Pāvila apbedījums. Taču viņi arī nesteidzās atvērt sarkofāgu, bīstoties atradumu sabojāt.
Tikai 3 gadus pēc sarkofāga uziešanas - 2009.(?) gadā Romas pāvests Benedikts XVI paziņoja, ka pēc Vatikāna lūguma Romas zinātnieki veikuši virkni analīžu, kas ļauj domāt, ka tas patiesi ir Pāvila apbedījums: "Sarkofāgā, kurš nav ticis atvērts vairākus gadsimtus, tika radīts neliels caurums zondes ievadīšanai, un ar tās palīdzību tika iegūtas dārgas, purpura krāsā krāsotas lina drēbes paliekas, tīra zelta plāksne, kā arī zilas krāsas drēbe ar lina šķiedrām. Atrasti arī sarkana vīraka, kā arī olbaltumu un kalcija savienojumi," - paskaidroja pāvests, atzīstot, ka atklājums "pilda dvēseli ar dziļām jūtām." "Tas acīmredzot apstiprina neapstrīdēto, seno uzskatu, ka šajā kapā glabājas apustuļa Pāvila mirstīgās atliekas," - turpināja Benedikts XVI.
Zinātnieki tā arī neatvēra akmens sarkofāgu. Tā vietā patiešām tie patiesi izurba sarkofāgā īpašu atveri. Caur to ar zondes palīdzību ieguva dārgu (linu?) audumu paraugus purpura un gaišzilā krāsā, sarkana ladana daļiņas, kā arī kaulu fragmentus. Kaulaudi (arī auduma gabaliņi?) tika analizēti ar radioaktīvā oglekļa metodi. Lai nodrošinātu pētījumu objektivitāti, analīzes veicējiem nepaziņoja, no kurienes ir ņemts šis materiāls. Rezultātā tika iegūta atbilde, ka izmeklējamā cilvēka atliekas ir no cilvēka, kas dzīvojis I m.ē. gadsimtā, tātad hronoloģiski tas sakrīt ar Pāvila dzīves laiku.
Tomēr Aliens.lv ir lasījis, ka zinātnieki apbedīto (vai apbedījumu?) datē ap 390.gadu.
Mazais Zaļais nav lasījis neko tuvāk par pašu zinātnieku secinājumiem.
Saites.
Tarsas Pāvils (I gs.sāk. - 67./68.g.).
Roma.
