Bajazīds I Zibenīgais (1389.-1403.g.)
Bayzit I Yildirim.
Osmaņu impērijas sultāns no 1389. līdz 1403.gadam.
Radniecība. Dēli – Suleimans, Isa un Mehmets.
Dzīvesgājums. Dzimis 1354. vai 1360.gadā.
Serbijas, Bulgārijas, Maķedonijas, Tesālijas un Ungārijas iekarotājs. Praktiski nodibināja protektoriātu pār Bizantiju.
Pēc Kosovas kaujas (laikam Bajazīds I to galu galā vinnēja) atgriezās Anatolijā kā Balkānu iekarotājs, un mēģināja savākt vēl atlikušo gazi valsti.
1393.gadā pēc pāris militārām kampaņām Bajazīds I bija nostiprinājis osmaņu varu pār Bulgāriju, tai skaitā pār teritorijām Donavas lejtecē.
1394.gadā Bajazīds I aplenca Konstantinopoli un aplenkums turpinājās 8 gadus, kuru laikā sultāns tā arī neriskēja sturmēt lielo Bizantijas pilsētu.
Tai pašā 1394.gadā turki pabeidza Tesālijas iekarošanu.
1395.gadā, virzoties gar Donavu, Bajazīds I sakāva ungāru armiju pie Ardžešas, un osmaņi saviem valdījumiem pievienoja arī Valahiju.
1396.gadā Ungārijas karalis Sigizmunds ar venēciešu atbalstu vadīja jaunu Krusta karagājienu pret osmaņu turkiem, lai noņemtu Konstantinopoles blokādi. Septembrī viņa karaspēks tika osmaņu sakauts pie Nikopoles Donavas lejtecē (tagadējā Bulgārija). Tai kaujā gāja bojā un tika sagūstīti daudzi eiropiešu bruņinieki, arī franči.
1397.gadā Bajazīds I izšķīrās par Konstantinopoles sturmēšanu, bet pilsētu izglāba Francijas maršala Žana Busiko iekārtotā pilsētas aizsardzības sistēma. Konstantinopoliešiem palīdzēja arī tas apstāklis, ka tobrīd Timurs uzbruka Osmaņu impērijas austreņu robežām. Tādējādi Bajazīdam I netika Konstantinopoles ieņemšanas gods. Tā vietā bija jādodas uz austreņiem karot ar Timuru.
1399.gadā norisa pirmā osmaņu turku ofensīva Ziemeļirākā, kuras rezultātā mamelukiem tika atņemtas 2 pilsētas Eifratas augštecē – Elbistāna un Malatija.
Cīņa pret Timuru. Formālais sadursmes iemesls bija turkmēņu ķēniņa Karajusufa aizbēgšana pie turku sultāna. Timurs pieprasīja viņa izdošanu, bet turki atteica. Tai pašā 1402.gadā Timurs devās karot pret osmaņiem. Izšķirošā kaujā jūlijā satikās divas tā laika pašu varenāko valdnieku armijas pie Ankāras (bijusī Angora) - Timura un Bajazīda I. Saskaņā ar dažiem avotiem Timura armijai bija skaitlisks pārsvars, kas esot nospiedoši ietekmējis Bajazīdu I. Tomēr turku sultāns pieņēma kauju un tā bija visai sīva - abas puses cieta lielus zaudējumus.
Galu galā turki kauju zaudēja, pats Bajazīds I krita gūstā. Bajazīda I neveiksmi ar gavilēm uzņēma Eiropā. Francijas karalis pēc kaujas pie Ankāras pat nosūtīja apsveikuma notu emīram Timuram. Apsveikumus nosūtīja arī Anglijas un Kastīlijas monarhi. Tas arī ir saprotams, jo šī turku kauja uz pusi gadsimta aizkavēja Bizantijas galu. Izmantodams osmaņu apjukumu, Bizantijas imperators Jānis VIII Paleologs atkaroja Bajazīda pēctečiem Salonikus un Marmora jūras Eiropas piekrasti.
Sultāna nāve. Sagūstīto sultānu Timurs visur vadāja līdzi dzelzs krātiņā.
1403.gada martā sagūstītais Bjazīds I izdarīja pašnāvību, atrazdamies Aksehīrā. Pēc viņa nāves valstī izcēlās jukas un Timurs sadalīja viņa valsti starp Bajazīda I dēliem.
Saites.
Osmaņu impērijas sultāni ().
