Bosnieši
Bosņaki.
Bosnijas un Hercegovinas pamatiedzīvotāju grupas, saukti arī par dienvidslāvu etnogrāfisku grupu.
Skaits. Ap 1 200 000. (1975.g.), ap 2 000 000 (1978.g.).
Izcelsme. Pēc izcelsmes ļoti tuvas radniecīgajiem serbiem un horvātiem.
Bosniešu etnogrāfiskās atšķirības izveidojās galvenokārt islāma ietekmē, kas tika ieviests osmaņu turku valdīšanas laikā XV-XIX gs. Pamatiedzīvotāji pieņēma islāmu, kas ietekmējis viņu kultūru - dzīvojamās ēkas, apģērbu, ieražas, mūziku, dejas.
Vēsture. 1388.gadā bosnieši, bulgāri un serbi sacēlās pret osmaņu turkiem. Augustā to apvienotie spēki sakāva sultāna Murada I karaspēku pie Pločņikas.
1389.gada 15.jūnija kaujā Kosovas laukā pret turkiem cīnījās arī bosnieši. Kauja tika zaudēta un turki pārliecinoši sāka valdīt pār Balkāniem.
1995.gada jūlijā sebu karavīri sarīkoja slaktiņu Srebrenicā - nogalināja 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. 2007.gadā ANO Starptautiskā tiesa Hāgā (pirmo reizi kopš tās rašanās 1947.gadā) atzina notikušo par genocīdu.
Valoda. Runā tai pašā serbhorvātu valodas (indoeiropiešu saimes slāvu gruas dienvidslāvu apakšgrupas) dialektos.
Bosniešu virtuve.
Būreks.
Sirņica.
Zeļeņica.
Kahva bosanska. Ļoti smalka maluma kafija, ko pagatavo traukā tieši uz uguns.
Saites.
Dienvidslāvi.
Bosnija un Hercegovina.
