Bavārijas karaļi, hercogi (?-1919.g.)
Indriķis Lauva (1156.-1195.g.).
Viljams IV (~1516.g.).
Dzīvesgājums. Tomēr alus mūsdienu izpratnē dzimis 1516.gadā, kas Bavārijas hercogs Viljams IV ar likumu noteica, ka par alu drīkst saukt tikai tādu dzērienu, kas gatavots no tīra ūdens, apiņiem un miežu iesala.
Ludviķis I.
Dzīvesgājums. Marta revolūcijas laikā Minhenē brīvmūrnieki piespieda atteikties karali no troņa. Kad dāņi bija iesoļojuši Šlezvigā, 21.martā "sākās revolūcija," kas bieži vēstures grāmatās dēvēta par "spontāniem tautas nemieriem."
Lai nepieļautu jaunas revilucionāras valsts rašanos Grieķijā, Eiropas aristokrātija 1832.gadā nosūtīja uz Grieķiju savu karali - Bavārijas karaļa dēlu Oto.
Bavārijas monarhijas krišana. Vācu impērijas īpatnība bija tāda, ka dažās tās zemēs, lai arī nomināli, tomēr valdīja iepriekšējās monarhu dinastijas, tostarp arī Bavārijā, kur valdīja Vitelsbahu dinastija. Tās karalis Ludviķis III zaudēja troni apmēram tad pat, kas visas Vācijas ķeizars Vilhelms. Liela nozīme monarhijas gāšanai Bavārijā bija Kurtam Eisneram, kas piederēja tā saucamajiem "neatkarīgajiem sociāldemokrātiem." Tieši viņš paziņoja par dinastijas gāšanu un Bavārijas republikas pasludināšanu - pie tam republika bija sociālistiska.
Saites.
Bavārija.
