Ludviķis II (1864.-1886.g.)
Bavārijas hercogs no 1864. līdz 1886.gadam.
Tautā saukts par Kini vai "pasaku karali."
/Ludwig_II_of_Bavaria.jpg "Ludviķis II Bavārijas, ap 1874.gadu")
Dzīvesgājums. Būdams vēl pavisam mazs, princis Ludviķis reiz esot teicis savai guvernantei, ka vēlas mūžīgi palikt kā noslēpums gan sev, gan citiem.
Kroņprincis Ludvigs Oto Frīdrihs Vilhelms 1864.gadā kļuva par Bavārijas karali Ludviķi II, būdams tikai 18 gadus vecs.
Jaunais karalis neinteresējās par politiku un publiskus pasākumus necieta, tādēļ dzīvi izvēlējās vadīt noslēgtībā. Viņš bija pazīstams ar savu aizraušanos ar mākslu un arhitektūru. Tāpat arī viņš bija liels vācu komponista Riharda Vāgnera talanta pielūdzējs. Lielā mērā, pateicoties karaļa finansiālajam atbalstam, Vāgners varēja turpināt komponēt.
Stāsts par karaļa privāto dzīvi ir gaužam īss. Vienreiz dzīvē Ludviķis II bija saderinājies, turklāt ar savu māsīcu, Bavārijas hercogieni Sofiju. Viņi bija pazīstami kopš bērnības – abi bieži pavadīja kopā laiku savu ģimeņu pilīs. Viņus, galvenokārt, vienoja mīla pret Riharda Vāgnera daiļradi. Abi saderinājās 1867.gada janvārī, kad Ludviķim II bija 22 gadi, bet Sofijai – 20. Kāzām vajadzēja notikt tā paša gadā augustā, taču tās pārcēla uz oktobri. Tomēr, desmit dienas pirms laulību ceremonijas, Ludvigs paziņoja līgavai, ka nevēlas precēties. Ludvigs Sofijai paskaidroja, ka mīl viņu kā māsu, taču ar to nepietiek, lai viņš vēlētos precēties. Jau nākamajā gadā hercogiene izgāja pie vīra, taču pēc dažiem gadiem gāja bojā traģiskā ugunsgrēkā Parīzē.
Ludviķis II - Vāgnera atbalstītājs. Viņa draugs bija Rihards Vāgners, kas tam iepotēja lielu interesi par Grālu. Pilnīgi nojūdzās uz šo Vāgnera operu "Parcifāls," un lika būdu no operas trešā akta uzcelt savas Linderhofas pils parkā, lai tajā dzīvotu. Karalis vēlējās dzīvot kā Grāla bruņinieks. Tādēļ viņš pavēlēja sākt Noišvanštainas pils celtniecību un 1869.gada 5.septembrī tika ielikts tās pirmais pamatakmens. Karalis pili sauca par „Grāla pili.”
Ludviķis II - celtnieks. Savas valdīšanas laikā Ludviķis II pavēlēja uzcelt vairākas pilis, no kurām slavenākā ir Noišvānšteina. Savam mūža projektam karalis naudu nežēloja, ieguldot visus personīgos līdzekļus celtniecībā. Viņš bija iecerējis uzcelt Noišvānšteinas pili, lai dzīvotu tur vientulībā, tālu no sabiedrības. Pils būvniecība bija uzsākta 1869.gadā, un karalis cerēja pārcelties uz Noišvānštenu jau pēc trīs gadiem. Taču darbi turpinājās vēl piecus gadus pēc paša Ludviga nāves – līdz 1892.gadam, tomēr pils līdz galam netika pabeigta.
Ludviķa II nāve. Ludviķis II gāja bojā patiesi mīklainos apstākļos. Pamatojoties uz izšķērdību, ceļot lielās pilis (Noišvānšteinas pils būvei tika iztērēta nenormāla nauda, bet darbiem gala neredzēja) un nevēlēšanos pavadīt laiku augstmaņu saviesīgajās pieņemšanās, viņam izvirzīja apsūdzību par psihisku nelīdzsvarotību un gāza no troņa. Pēc tam, kad karalis bija pasludināts par "jukušu," viņš tika sagūstīts un aizvests uz Bergas pili. Taču nākamajā dienā, 1886.gada 13.jūnijā, tika negaidīti atrastas 40 gadus vecā Ludviķa II un viņam nozīmētā psihiatra mirstīgās atliekas netālu esošajā Štarnbergas ezerā (Gulbju ezera?). Jāpiebilst, ka Ludvigs savas dzīves laikā bijis labs peldētājs, turklāt viņa plaušās netika atrasts ūdens. Tas liek domāt, ka viņa nāve bijusi cita rokām paveikta. Savukārt, uz ārsta ķermeņa bija redzamas cīņas pazīmes.
Oficiālā versija vēsta, ka Ludviķis II mēģinājis izdarīt pašnāvību, bet dakteris centies no tās atturēt. Jāsaka gan, ka ūdens šajā ezerā, kurā karalis it kā noslīcis, sniedzas tikai līdz pieauguša cilvēka ceļgaliem. Štarnbergas ezera ūdenī, aptuvenā vietā, kur atrada Ludviga II mirstīgas atliekas, ir uzstādīts Piemiņas krusts.
Ludviķis II kā spoks. Tautā paklīda stāstiņi, ka karalim palīgā ieradušies templieši no debesīm un paņēmuši tā dvēseli gulbja veidolā, bet uzbrucējiem atstājuši nederīgo čaulu – karaļa ķermeni.
Runā, ka pa Noišvānšteinas pils gaiteņiem staigā arī karaļa Ludviķa II spoks, nolādējot tos, kas viņu nogalināja, un atņēma viņam izsapņoto pili, pirms tā tika pabeigta.
Aplūkojamie objekti.
Noišvānšteinas pils.
Linderhofas pils.
Herenchiemsse pils.
