Udi (140.-87.g.pmē.)
Ljū Čē. Literatūrā minēts arī kā Vu De.
Piektais Rietumu Haņu dinastijas ķēniņš no 140.-84.g.pmē.
Dzīvesgājums. Dzimis 156.g.pmē.
Iekšpolitika. Nostiprināja centrālo varu. Centrālās varas nostiprināšanai un aristokrātijas ietekmes vājināšanai imperatora Cindi, īpaši gan nākamā imperatora Udi (140.-87.g.pmē.), valdīšanas laikā tika veikta virkne reformu: aristokrātijas pārstāvjiem tika aizliegts iecelt ierēdņus un uzturēt savas armijas savā pārvaldāmajā teritorijā, tika iznīcināta majorāta sistēma, tika sadalīti zemes īpašumi starp zemes īpašnieku radiniekiem. Udi laikā konfuciānismu pasludināja par valstī valdošo ideoloģiju, tā kļuva par būtisku atbalstu monarhijas varai.
127.g.pmē. izdeva pavēli par aristokrātijas zemju sadali starp mantiniekiem.
Valsts teritoriju iedalīja 14 apriņķos, uz kuriem nosūtīja inspektorus vietējo valdnieku kontrolei.
Ieviesa valsts eksāmenu sistēmu valsts amatu pretendentiem. Centrālās varas nostiprināšanai un aristokrātijas ietekmes vājināšanai imperatora valdīšanas laikā (tiesa, sākās jau iepriekšējā imperatora Cindi laikā) tika veikta virkne reformu: aristokrātijas pārstāvjiem tika aizliegts iecelt ierēdņus un uzturēt savas armijas savā pārvaldāmajā teritorijā, tika iznīcināta majorāta sistēma, tika sadalīti zemes īpašumi starp zemes īpašnieku radiniekiem.
Udi valdīšanas laiks iezīmējās ar klaušu pastiprināšanos un nodokļu palielināšanos, kas noveda pie krasas iedzīvotāju masas situācijas pasliktināšanās. Tas, savukārt, izsauca sacelšanās Sičuaņā (122.g.pmē.) un Šaņduņā (99.-98.g.pmē.).
Ārpolitika. Viņa valdīšanas laikā tika vesti veiksmīgi kari ar huņņiem, pret Terimas upes baseina valstīm, kā arī uz dienvidiem, austreņiem un DR, kā rezultātā Haņu dinastijas valsts tika nozīmīgi paplašināta.
Ekonomika. Tiek uzskatīts, ka tieši Udi sāka veidot Zīda ceļu. Udi valdīšanas laikā nodibināja tirdzniecības sakarus ar Baktriju, Indiju, Sogdiānu un Partiešu valsti.
Reliģija. Viņa valdīšanas laikā konfuciānisms galīgi nostiprinājās valsts reliģijas lomā. Udi laikā konfuciānismu pasludināja par valstī valdošo ideoloģiju, tā kļuva par būtisku atbalstu monarhijas varai.
109.g.pmē. uzcēlis Min Taņa svētnīcu kompleksu Taja kalna pakājē.
Aplūkojamie objekti.
Udi kapene. Tā sauktā Baltā piramīda jeb Maoliņa mauzolejs, kas savulaik sacēla lielu interesi ceļotāju vidū. Apbedījumu kompleksa būvniecība ilgusi 53 gadus, un šim nolūkam imperators esot izmantojis trešo daļu no iekasētajiem nodokļiem. Lielākā piramīda ir 46,5 m augsta.
Te ir izveidots muzejs, kurā apskatāmi vairāk nekā 4000 Rietumu Haņu dinastijas laiku artefakti. Te atrodas vēl apmēram 20 kapavietas, kur apglabātas imperatora sievas, ministri un augstmaņi.
Saites.
Ķīnas imperatori (III g.tk.pmē.sākums-1917.g.).
Baltā piramīda.
