Burjati
Lielākā Sibīrijas pamatiedzīvotāju mongoļu izcelsmes tauta Krievijas impērijā, kuras pārstāvju skaits sasniedz 400 tūkstošus cilvēku, taču šobrīd viņu īpatsvars ir tikai 30% (22%) no tā saucamās Burjatijas Republikas iedzīvotājiem.
Skaits. Kopskaits Krievijā - 315 000 (1970.g.), 353 000 (1979.g.) no tiem tolaik Burjatijas AA dzīvoja 179 000 (22%, 1970.g.), (207 000, 23%, 1979.g.) no iedzīvotājiem. Dzīvo arī Krievijas Čitas apgabala Aginskas Burjatu autonomajā apgabalā un Irkutskas apgabala Ustjordinskas Burjatu autonomajā apgabalā.
Mongolijas ZA daļā - vairāk kā 30 000.
Antropoloģija. Pieder pie mongoloīdās Centrālāzijas rases, tipiski tās pārstāvji.
Vēsture. Cēlušies no nomadu lopkopju ciltīm - bulagati, ehiriti, horini, hongodori, tabunuti.
XIII gs. sākumā ap Baikālu dzīvoja galvenokārt burjatu un evenku ciltis, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, zvejniecību un amatniecību.
XVII gs. vidū un 2.pusē burjatu apdzīvotās teritorijas tika iekļautas Krievijas impērijā.
XVIII-XIX gs. intensīvi izplatījās zemkopība, kā arī krievu kutūras ietekme.
XIX gs. sāka veidoties burjatu inteliģence.
Aizbaikālā iebrukušie japāņu interventi mēģināja, balstoties uz lamām, dabūt savā pusē burjatus, mongoļus un citus stepju iedzīvotājus. Viņi sāka propagandēt panbudisma un panmongolisma lozungus. 1919.gadā sasauca Aizbaikālā tā saucamo panmongoļu konferenci. Uz to sabrauca delegāti - japāņu aģenti, kas pildīja japāņu un baltgvardu atamana Semjonova pavēli un pasludināja Lielmongolijas valsts nodibināšanu Japānas valsts aizsardzībā. Saskaņā ar japāņu plāniem šai valstī vajadzēja ietilpt Aizbaikāla burjatu rajoniem, Ķīnas mongoļu rajoniem un Ārējai Mongolijai (tagadējai Mongolijai). Tā japāņu iekarotāji plānoja pakļaut savai varai milzīgu teritoriju - no Mandžūrijas līdz Siņdzjanai, nonākt kontaktā ar PSRS Vidusāzijas rajoniem.
Konferencē tika izveidota Lielmongolijas marionešu valdība ar Neisehutuhtu (viens no Iekšējās Mongolijas augstākajiem lamām) priekšgalā. Japāņu militāristi cerēja, ka, piešķirot jaunajai valsts varai teokrātisku raksturu, tai būs nodrošināts lamaistu iedzīvotāju atbalsts. Tomēr japāņiem misējās - pamatā iedzīvotāji šo jauno valsti neatbalstīja un Panmongolijas ideja cieta neveiksmi.
Apdzīvotās teritorijas. Dzīvo Burjatijas AA, Irkutskas apgabala Ustjordinskas Burjatu autonomajā apvidū, Čitas apgabala Aginskas Burjatu autonomajā apvidū, arī dažos citos Čitas un Irkustskas apgabalu rajonos.
1937.gadā Ustjordinska, Aginska un citas tradicionālās burjatu zemes tika atrautas no Burjatijas-Mongolijas APSR (burjati ir mongoļu tauta).
Valoda. Burjatu valoda, pieder mongoļu grupai.
Rakstība no XVIII gs. vecmongoļu, no 1931.gada latīņu, no 1939.gada krievu alfabētā.
Reliģija. Pareizticīgie un budisti - lamaisma paveida budisms izplatījās XVII-XVIII gs., agrāk bija izplatīts šamanisms.
Etnogrāfija. Senākās dzīvojamās mājas - tūbas un koka jurtas. Koka un akmens mājas Burjatijā sāka būvēt tikai XVII gs. 1.pusē.
Burjatu tautas mākslā dominē izšuvums un aplikācija; rotakmeņu un metāla apstrāde, kaula un koka griezumi. Ornamentikā apvienotas ģeometrijas un stilizētu augu formas.
Burjatu māksla. Tēlotāja māksla veidojusies padomju laikā.
Stājglezniecībai raksturīga ainavas un sadzives motīvu apvienošana, liriska dzīves izjūta - C.Sampilovs, A.Hangalovs, R.Merdigejevs.
Attīstās vēsturiskais žanrs - D.Dugarovs, A.Kazanskis; portrets - G.Pavlovs, J.Čirkovs; scenogrāfija - A.Timins, M.Šestakova; stājgrafika un ilustrācija - A.Saharovska, G.Moskaļovs.
Burjatu mūzika. Tautas dziesmu (darba, ceremoniju, vēsturisko dziesmu) un instrumentālo melodiju pamatā ir pentatonika.
Mūzikas instrumenti - surs, limba (flautas paveidi), hurs (lociņinstruments).
Izmantojot tautas melodijas komponisti P.Berlinskis, M.Frolovs, R.Gliers, B.Jampilovs, V.Moroškins, S.Rjauzovs sacerējuši pirmās burjatu operas, baletus, muzikālās drāmas un simfoniskos skaņdarbus. Savdabīga nacionālā tematika, formu daudzveidība raksturīga D.Ajuševa, Ž.Batujeva darbiem.
Ievērojamākie dziedātāji - D.Baldakovs, L.Linhovoins, N.Petrova.
Darbojas Burjatijas Operas un baleta teātris (dibināts 1948.g.)., filharmonijs (1939.g.), dziesmu un deju ansamblis "Baikāls" (1942.g.), Republikas zinātniski metodiskais centrs (1929.g.).
Burjatu folklora. Padomju laikā sākta burjatu folkloras vākšana.
Ticējumi. Burjatu šamaņi stāsta, ka burjatu tauta cēlusies no ērgļa un gulbja. Viņi, līdzīgi ainiem, pielūdz māti-gulbi, rudens un pavasara putnu migrācijas laikā. Tie tic, ka, ja cilvēks nodarīs pāri gulbim, vai pat nevīžīgi apiesies ar tā spalvām vai dūnām, tas var kļūt par cēloni slimībām un pat nāvei. Ja vīrietis nodarīs pāri sievietei, tad gulbji tam atriebsies.
Burjatu teātris. Burjatu teātra pirmsākumi rodami folklorā. Pirms lielinieku sarīkotā Okrobra apvērsuma (1917.g.) darbojās amatieru grupas, kurās piedalījās krievu tautības politiskie izsūtītie un vietējā inteliģence. Izrādīja pirmās burjatu autoru lugas.
Pēc Oktobra apvērsuma attīstījās teātra pašdarbība un dramaturģija.
1928.gadā nodibināja burjatu teātra studiju, kuru kopš 1930.gada sauc par Mākslas tehnikumu.
Pirmais profesionālais teātris dibināts 1932.gadā - Burjatijas Muzikāli dramatiskais teātris, no tā dramatiskas trupas 1950.gadā izveidoja H.Namsarajeva Burjatijas Drāmas teātri. Ulanudē darbojas arī Krievu Drāmas teātris. Režisori un aktieri: N.Baldano, G.Cidinžapovs, N.Gendunova, Č.Geninovs, L.Linhovoins, B.Vampilovs.
Burjatu balets. Radies jau pēc padomju varas nodibināšanas. Burjatijas Muzikāli dramatiskajā teātrī Ulanudē 1946.gadā nodibināja baleta trupu. 1948.gadā iestudēja P.Čaikovska baletu "Gulbju ezers."
Pirmie nacionālie baleti: S.Rjauzova "Gaisma pār ieleju," B.Jampilova un L.Knipera "Skaistule Angāra."
Baletdejotāji: A.Tangojeva, C.Badmajevs, L.Sahjanova, P.Abašajevs.
Saites.
Burjatu valoda.
Burjatija.
