Bizantijas imperatori (395.-1453.g.)
Tas ir tas pats, kas Austrumromas ķēniņu saraksts. Ar 395.gada ediktu Teodosijs I Lielais Romas impēriju sadalīja divās daļās – Austrumromā un Rietumromā un līdz ar to sākās Austrumromas, vēlāk nosauktās par Bizantiju, savrupais valstiskais ceļš.
Kronēšana. Tā notika Sv.Sofijas katedrāles īpašā vietā - Omfalonā.
Valentiniāna-Teodosija dinastija.
Flāvijs Arkādijs (395.-408.g.).
Teodosijs II (408.–450.g.).
Marciāns (450.–457.g.).
Leonīdu dinastija (457.-518.g.).
Leons I Trāķietis (457.–474.g.).
Leons II (474.g.).
Zenons (474.–475.g.). Pirmo reizi.
Basilisks (475.–476.g.).
Leontijs (484.-488.g.).
Zenons (?-491.g.). Otro reizi.
Anastasijs I (491.-518.g.).
Justiniāna dinastija (518.-602.g.).
Justīns I (518.–527.g.).
Justiniāns I (527.-565.g.).
Justīns II (565.-578.g.).
Tibērijs II (578.-582.g.).
Maurīcijs (582.-602.g.).
Bezdinastijas periods (602.-610.g.).
Foka (602.-610.g.).
Iraklija dinastija (610.-695.g.).
Iraklijs (610.-641.g.).
Konstants II (641.-668.g.).
Konstantīns IV Bārdainais Pogonats (668.–685.g.).
Justiniāns II Rinotmets (685.-695.g.). Pirmo reizi.
20 gadu anarhija (695.-717.g.).
Leontijs (695.-698.g.).
Tibērijs III (698.-705.g.).
Justiniāns II Rinotmets (705.-711.g.). Otru reizi.
Filipiks (711-713.g.).
Anastasijs II (713.-716.g.).
Teodosijs III (715.-717.g.).
Sīrijas (Izauras) dinastija (717.-802.g.). Savu nosaukumu saņēmusi no Izauras apgabala Dienvidmazāzijā, no kuras cēlies bija dinastijas dibinātājs Leons III.
Leons III (717.-741.g.).
Konstantīns V (741.-775.g.).
Leons IV (775.-780.g.).
Konstantīns VI (780.-797.g.).
Atēnu Irēna (797.-802.g.).
Nikeforiāņu dinastija (802.-813.g.).
Nikefors I (802.-811.g.).
Staurakijs (811.g.).
Mihails I Rangabe (811.-813.g.).
Bezdinastiju periods (813.-820.g.).
Leons V Armēnis (813.-820.g.).
Amoriešu (frīģiešu) dinastija (820.-867.g.).
Mihails II (820.-829.g.).
Teofīls II (829.-842.g.).
Mihails III (842.-867.g.).
Maķedoniešu dinastija (867.-1055.g.).
Vasīlijs I Maķedonietis (867.-886.g.).
Leons VI Gudrais (886.-912.g.).
Aleksandrs (912.-913.g.).
Konstantīns VII (913.-919.g.).
Romāns I Lekapīns (919.-944.g.).
Romāns II (944.-963.g.).
Nikifors II Foka (963.-969.g.).
Jānis I Cimishis (969.-976.g.).
Vasīlijs II Bulgārsitējs (976.-1025.g.).
Konstantīns VIII (1025.-1028.g.). Bizantijas imperators Konstantīns VIII iztirgoja no fatimīdu kalifa Hakima dēla Zahīra (1021.-1036.g.) atļauju atjaunot Tā Kunga kapa baznīcu apmaiņā pret mošejas atvēršanu Konstantinopolē. Baznīcas kompleksa "kapitālais remonts" gāja ilgāk nekā pati būvniecība, taču rezultāts bija tā vērts.
Zoja (1028.-1050.g.) un Romāns III Agrirs (1028.-1034.g.) un Mihails IV Paflagoniāns (1034.-1041.g.) un Mihails V Kalafāts (1041.-1042.g.).
Teodora Porhiregenita (1042.-1056.g.).
Konstantīns IX Monomahs (1042.-1055.gadu).
Bezdinastijas periods (1056.-1057.g.).
Mihails VI Brings (1056.-1057.g.).
Komnenīdu dinastija (1057.-1059.g.).
Īzaks I Komnēns (1057.-1059.g.).
Dukīdu dinastija (1059.-1081.g.).
Konstantīns X Duka (1059.-1067.g.).
Mihails VII Duka (1067.-1078.g.). Viņa skolotājs bija Mihails Pells.
Romāns IV Diogēns (1068.-1071.g.).
Nikefors III Botaniāts (1078.-1081.g.).
Komnenīdu dinastija (1081.-1185.g.). Otru reizi.
Aleksejs I Komnins (1081.-1118.g.).
Jānis II Komnins (1118.-1143.g.).
Manuils I Komnins (1143.-1180.g.).
Aleksejs II Komnins (1180.-1183.g.).
Androniks I Komnins (1183.-1185.g.).
Angelīdu dinastija (1185.-1204.g.).
Īzaks II Angels (1185.-1195.g.).
Aleksejs III Angels (1195.-1203.g.).
Īzaks II Angels (1203.-1204.g.).
Aleksejs IV (1203.-1204.g.).
Aleksejs V Duka (1204.g.).
Krustnešu imperators (1204.g.).
Balduīns IX (1204.-?).
Laskarīdu dinastija (Nīkejas impērija) (1204.-1261.g.).
Teodors I Laskaris (1205.-1221./1222.g.).
Jānis III Duka Vakacs (1221.-1254.g.).
Teodors II Laskaris (1254.-1258.g.).
Jānis IV Laskaris (1258.-1261.g.).
Paleologu dinastija (1261.-1453.g.).
Mihails VIII Paleologs (1259.-1282.g.).
Androniks II Paleologs (1282.-1328.g.)
Androniks III Paleologs (1328.-1341.g.).
1341.gadā Bizantijā sākās 6 gadus ilgstošs pilsoņu karš. Cīņā par troni Konstantinopolē iesaistījās serbu izcelsmes pretendents Stefans Dušans, kurš mēģināja radīt impēriju, sastāvošu no bulgāriem, grieķiem, albāņiem un arī serbiem.
Jānis V Paleologs (1341.-1347.g.). Pirmo reizi.
Jānis VI Kantakūzins (1347.-1354.g.).
Jānis V Paleologs (1354.-1376.g.). Otro reizi.
Androniks IV Paleologs (1376.-1379.g.).
Jānis VI Paleologs (1379.-1390.g.).
Jānis VII Paleologs (1390.g.).
Jānis VI Paleologs (1390.-1391.g.). Otru reizi?
Manuils II Paleologs (1391.-1425.g.).
Jānis VIII Paleologs (1425.-1448.g.).
Konstantīns XI Paleologs (1449.-1453.g.).
1453.gadā osmaņu turku armija Muhameda II vadībā sagrāva Bizantijas impēriju un ieņēma Konstantinopoli.
Viss. Vēl tikai pretendenti trimdā:
Demetrioss Paleologs (1453.-1460.g.).
Tomass Paleologs (1453.-1465.g.).
Andreass Paleologs (1465.-1502.g.).
