Marciāns (450.-457.g.)
Latīniski - Marcianus.
Grieķiski - Μαρκιανός.
Senators un 3.Flāviju dinastijas Bizantijas (Austrumromas) imperators no 450. līdz 457.gadam.
Radniecība. Sieva – Pulhērija, Teodosija II māsa.
Dzīvesgājums. Senators.
Kāpšana tronī. Pēc piepešās imperatora Teodosija II nāves 450.gadā izvirzījās nākamā ķēniņa jautājums. Tā kā Teodosijam II nebija piemērotu pēcteču (bērnu), tad troņmantošanas tiesības pienācās viņa vecākajai māsai Pulhērijai - pareizticības piekritējai. Saskaņā ar tolaik valdošajiem priekšstatiem Pulhērija nedrīkstēja valdīt vienpersoniski un tai bija jābūt precētai. Tad Pulhērija piedāvāja pavecākajam senatoram Marciānam formāli ar viņu salaulāties, bet ar noteikumu - viņa paliktu jaunavās.
Marciāns un reliģija. Vajāja monofizītus, to nosodīšanai sasauca Halcedonas koncilu 451.gadā.
Pēc Halcedonas IV koncila imperators Marciāns izdeva stingrus likumus pret monofizītiem - visiem bija jāpieņem Halcedonas IV koncila pieņemtā kristietības dogmātika. Monofizītus prasīja padzīt nometinājumā vai izsītījumā, viņu rakstus dedzināt, bet izplatītājus nonāvēt.
Tomēr šis koncils nedarīja galu kristiešu strīdiem. Koncila pieņemtās kristietības nostādnes gan kļuva par stingru pamatu visu laiku pareizticībai, tomēr tas ielika arī cēloņus 1054.gada Lielajai šizmai.
Iekšpolitika. Apspieda tautas kustību austreņu provincēs, kas sekoja šim koncilam.
