Justiniāns II Rinotmets (685.-695.g.)
Rinotmet - "ar nogrieztu degunu" (grieķu val.).
Bizantijas imperators no 685.-695.gadam un no 705.-711.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 670.gadu.
Balstoties uz provinces zemes īpašnieku aristokrātiju veica centralizācijas pastiprināšanas politiku un apspieda pilsētu, īpaši nomaļu, separātisma politiku, kas tolaik centās pārvērsties par no centra neatkarīgām republikām - Ravenna, Hersonēsa u.c.
Palielināja nodokļu slogu, nežēlīgi apspieda sociālos procesus (manihejiešu kustību Mazāzijā).
687.-689.gados Justiniāna II karaspēks veica karagājienus uz Trāķiju un Maķedoniju, lai tur dzīvojošos slāvus pakļautu Bizantijas valdīšanai. Uzbruka Asparuha dibinātajai bulgāru valstij, taču tika atvairīts. Daļu slāvu pārmitināja uz Mazāziju.
692.gadā Justiniāna II karaspēks cieta smagu sagrāvi no arābiem, kas noveda pie tā, ka Bizantijas impērija zaudēja Dienvidarmēniju.
695.gadā Justiniānu II gāza no troņa sazvērnieki karavadoņa Leontija vadībā un tautas atbalstīti. Gāztajam imperatoram nogrieza degunu (no šejienes pavārds Rinotmets) un izsūtīja uz Hersonēsu. No turienes aizbēga pie hazāriem, pēc tam uz Bulgāriju.
705.gadā ar bulgāru hana Tervela palīdzību atgrieza troni.
711.gadā viņu no troņa gāza karavadonis Vardāns (pieņēmis Filipika vārdu), kas nogalināja Justiniānu II kopā ar viņa ģimeni 711.gada 11.decembrī.
Virkne Bizantijas vēstures pētnieku (G.Vernadskis, G.A.Ostrogorskis u.c.) ar Justiniānu II saista likumdošanas pieminekļa "Zemkopības likums" parādīšanos.
