Bābeles gaisa dārzi
Saukti arī par Semiramīdas gaisa dārziem.
Viens no Hērodota minētajiem septiņiem antīkās pasaules brīnumiem.
Vēsture. Hērodota un Ktēsija pierakstītie stāsti saista dārzus ar ķēniņienes Semiramīdas (Šamuramatas) darbību IX gs.pmē. Viņas dārzi bija ierīkoti uz daudzo pils ēku jumtiem.
Tomēr īstie gaisa dārzi ierīkoti dažus gadsimtus vēlāk - šo leģendāro dārzu uzcelšanu datē ar 600.g.pmē. un saista ar ķēniņa Nabukadnēcara II vārdu, lai gan antīkajos avotos par to nav vienots viedoklis. Saskaņā ar nostāstiem šis ķēniņš Bābelē uzbūvējis milzīgas aizsardzības un irigācijas būves - slavenos "gaisa dārzus," kurus veltījis savai dzīvesbiedrei - ķēniņa padomnieka bijušajai verdzenei. Uzskata, ka tās bijušas biezi apaudzētas terases, kas savstarpēji saistītas ar marmora kāpnēm. Dārzi it kā atradušies Eifratas krastā.
Irākas diktatora Huseina valdīšanas laikā tika nolemts dārzus pilnībā atjaunot. Irākas varas iestādes esot bijušas gatavas apbalvot ar 2 miljoniem ASV dolāru to, kas atklās "gaisa dārzu" laistīšanas mehānismu. Tas bija jānofrošina bez mūsdienu tehnikas ietaisēm, bet vēsture neesot saglabājusi šādas ziņas.
Tomēr šos Huseina plānus izjauca NATO spēku iebrukums un diktatora gāšana.
Atklāšana un izpēte. Bābeles "atklājējs" un pētnieks Koldevejs ZA stūrī uzgāja visai neparastu velvētu celtni. Tai vienīgajai visā Bābelē bija pagrabtelpas. Tāpat arī šāda tipa arku veidošana nebija konstatēta nekur citur Divupē. Tur bija arī aka, kas sastāvēja no trim pavisam neparasti izkārtotām šahtām. Pēc ilgām pārdomām Koldevejs nosprieda, ka tās ir ūdens ņemšanas akas paliekas ar nepārtrauktas darbības ūdenssmēlēju, kas nebija saglabājies. Pagraba būvniecībā tikuši izmantoti ne vien ķieģeļi, bet arī neaptēsti akmeņi, kādi Bābelē tika uzieti tikai vienā vietā – Kasras ziemeļu mūrī. Tad Koldevejs atcerējās, ka seno vēsturnieku darbos par Babilonu bija minētas tikai divas vietas kur izmantoti neaptēsti akmeņi: Kasras ziemeļu stūri viņš jau bija atradis, bet otrs – Semiramīdas gaisa dārzos. Sīki izpētījis visus avotus, Koldevejs rūpīgi zpētīja visus avotus un nonāca pie secinājuma, ka velvētie pagrabi balstījuši šos „gaisa dārzus.” Pagrabos pievadīja ūdeni, kas nodrošināja dārzu ziedēšanu.
Apraksts. Blakus pilij atradās apbrīnojama celtne – gaisa dārzi, kas bija celti pēc Nebukadnēcara pavēles viņa mīļotajai sievai – Mēdijas valdnieka meitai. Pieradusi pie dzimtenes zaļajiem kalniem un birzīm, viņa karstajā Babilonijas līdzenumā ilgojās pēc kalnu mežu vēsuma un ēnas.
Vēlēdamies remdēt savas sievas ilgas pēc dzimtenes, Nebukadnēcars nolēma uzdāvināt viņai veselu oāzi, kas it kā būtu atvesta no Mēdijas kalniem.
Šie slavenie dārzi, kurus dēvēja par vienu no septiņiem brīnumiem, atradās uz četrām terasēm. Katra terase balstījās uz varenām augstām kolonām un bija būvēta no masīviem akmens bluķiem. Terases bija klātas ar meldru slāni, kuram uzliets asfalts. Tad sekoja divas ģipša sacementētas ķieģeļu kārtas. Ķieģeļus nosedza svina loksnēm, lai ūdens caur augsni nevarētu iesūkties dārza apakšējos stāvos. Visai šai sarežģītajai konstrukcijai uzbēra virsū tik biezu auglīgas zemes kārtu, ka te varēja augt paši lielākie koki.
Dārzu terase cēlās augšup pa pakāpēm, kuras savienoja platas kāpnes, kaltas ar gludi slīpētām sārtām un baltām plāksnēm. Šie dārzi, ko balstīja varenas kolonādes, bija pasakaini skaisti. Valdnieks pavēlēja šurp atvest mīļotos augus, kas atgādināja viņai tālo dzimteni.
Šo brīnumaino dārzu laistīšanai simtiem vergu cauru dienu grieza milzīgu ratu, kas ādas spaiņos smēla Eifratas ūdeni (ir gan minēts, ka dārzu laistīšanas mehānisma detaļas vēsturē nav saglabājušās).
Dārzi tika celti vēsā vēja pusē, kas pūta no ZA.
Dārzu aromāts, ēnainums un vēsums šķita līdzenajā, karstajā Babilonijā īsts brīnums.
Saites.
Bābele.
Septiņi pasaules brīnumi.
