Bulgāru mūzika
Bulgāru mūzikas pamatā ir Balkānu pussalas seno iedzīvotāju un slāvu cilšu mūzikas folklora.
Tautasdzismas galvenokārt vienbalsīgas, ar sarežģītu ritmiku - raksturīgs 9/8, 14/8, 7/16 taktsmērs. Plaši izplatītas tautas dejas horo, ručenica. Tautas mūzikas instrumenti: godulka, tambura (stīgu instruments), gaida, stabule, kavals (pūšamais instruments).
IX gs. izveidojās bulgāru baznīcas dziedāšanas skola.
Pēc Bulgārijas atbrīvošanās no turku jūga sāka attīstīties laicīgā mūzika.
XIX gs. 90.gados sāka veidoties atskaņotājmāksla un mūzikas zinātne. Pirmie profesionālie komponisti: A.Bukoreštilijevs, D.Hristovs, A.Krastevs, E.Manolovs, A.Morfovs, P.Pipkovs.
XX gs. 1.pusē attīstījās gandrīz visi mūzikas žanri. Nacionālās operas pamatlicējs ir G.Atanasovs (6 operas, 6 operetes, 5 no tām bērniem). Pirmās bulgāru simfonijas (1912.g.) autors ir N.Atanasovs.
Pēc sociālisma nodibināšanas attīstījušies jauni mūzikas žanri - masu dziesma, kantāte, oratorija, paplašinājusies tās tematika. Ievērojamākie komponisti: M.Goleminovs, P.Hadžijevs, D.Hristovs, K.Ilijevs (arī diriģents), F.Kutevs, Ļ.Pipkovs, P.Stainovs, V.Stojanovs, P.Vladigerovs. Diriģenti: A.Naidenovs, R.Raičevs, V.Simeonovs. Vokālisti: N.Gjaurovs, N.Gjuzelevs, B.Hristovs, R.Kabaivanska, N.Nikolovs, D.Uzunovs. Muzikologi: V.Krastevs, S.Petrovs, V.Stoins, S.Stojanovs.
Darbojas 7 operteātri, muzikālais teātris, filharmonija, 10 simfoniskie orķestri, 3 dziesmu un deju ansambļi, 2 konservatorijas, 8 mūzikas skolas, Bulgārijas ZA Mūzikas institūts (dibināts 1948.g.).
Saites.
Bulgārija.
