Brīvība
"Vilks un aita dažādi izprot jēdzienu "brīvība.""
Filozofiska kategorija - cilvēka iespēja, balstoties uz dabas un sabiedrības objektīvo likumsakarību izziņu, darboties saskaņā ar savām interesēm un mērķiem.
Brīvībai ir 2 veidi:
- brīviba neko nedarīt;
- brīvība darīt.
Savukārt audzināšana ir veids kā apmācīt cilvēku tikt galā ar savu brīvību.
Vēsture. Filozofijas vēsturē tradicionāli brīvības problemātika tradicionāli tika reducēta uz jautājumu par cilvēka gribas brīvību. Ideālistiski tā tika aprakstīta kā gara pašnoteikšanās, kā objektīvu apstākļu nenosacītu personības gribas brīvību un atzīst, ka brīvības apziņa vien bez iespējas to realizēt praktiski darbībā ir tikai ilūzija.
Brīvību un nepieiešamību metafiziski pretstatīja filozofi T.Hobss, P.A.Holbahs, Ž.O.Lametrī, P.S.Laplass, E.Dīrings u.c. Brīvības jēdziena dialektisko izpratni attīstīja B.Spinoza un G.V.F.Hēgelis.
Cīņa pret brīvības sociālajiem ierobežojumiem visā cilvēces vēsturē bijusi sabiedrisko procesu virzītājspēks. Buržuāzisko revolūciju priekšvakarā brīvība un vienlīdzība tika pasludinātas par visu cilvēku dabiskajām tiesībām.
Saites.
Filozofija un filozofi.
