Halikarnāsas mauzolejs
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Kārijas ķēniņa Mauzola kapene, viens no Septiņiem antīkās pasaules brīnumiem.
Atrašanās vieta. Turcija.
Vēsture. Pēc ķēniņa Mauzola nāves 353.g.pmē. viņa sieva Artemīzija turpināja tā iesākto celtni Halikarnāsā kā abu kopējo kapeni. Cēlusi ap 350.g.pmē. ķēniņiene Artemīzija par piemiņu savam laulātajam draugam – ķēniņam Mauzolam, kas valdīja Mazāzijas valstiņā Karijā. Tās arhitekti bija Satīrs un Pītijs. Pie mauzoleja reljefiem strādāja tā laika labākie meistari: Skopass, Leohārs, Briaksijs un Timofejs. Arhitektoniski būve sevī apvienoja austrumu pakāpjveida piramīdu un joniešu grieķu peripteri.
No IV gs.pmē. līdz XV gs. mauzolejs nostāvēja pamestās pilsētas vidū un gandrīz netika cietis.
Tomēr tas stipri cieta XV gs. zemestrīces laikā un to pēc tam izjauca krustneši un ar tā plāksnēm nostiprināja savu atbalsta punktu pie Egejas jūras - Sv.Pētera pili (mūsdienu Bodruma Turcijā).
Izpēte. 1857.gadā angļu arheologs Č.T.Ņūtons krustnešu cietokšņa sienās un apkārtnes mājās uzgāja reljefus no mauzoleja cokola. Vēlāk tos pārveda uz Stambulas Arheoloģijas muzeju un Britu muzeju Londonā. Tāpat arheologs uzgāja arī ķēniņa un ķēniņienes statujas, kā arī milzīgus ratus, kas visi kādreiz atradās kapenes virsotnē.
Apraksts. Pēc dažiem aprakstiem mauzoleja garums bijis 114 pēdas, bet platums – 92 pēdas. Tas bija ar augstu cokolu un joniešu kolonādi (36 kolonnas) augšā. Tas bijis sadalīts piecās pamata zālēs jeb kamerās un vainagojās ar pakāpienu piramīdu. Piramīdas augšpusē bija Mauzola un tā sievas statujas.
Kapene bija slavena arī ar celtnē uzstādītajām skulptūrām. Piramīdas cokolā atradās grieķu tipa svētnīca un vēl viena piramīda. Tās abas rotāja reljefi ar amazonomahijas ainām, kurus bija veidojuši IV gs.pmē. slavenākie skulptori - Leohārs, Skopass, Briaksijs un Timofejs.
Saites.
Septiņi antīkās pasaules brīnumi.
Senā Grieķija.
Turcija.
