Hatuša
Hattusa. Nosaukums no ķēniņa Hatusiļa I vārda, kas pārnesa hetu valsts galvaspilsētu no Kusāras uz Hatušu.
Hetu valsts centrs, saukta par "Anatolijas Mikēnām."
Atrašanās vieta. Turcija, 150 jūdzes uz ZA no Ankāras centrālajā Anatolijā pie tagadējās Bogazkejas pilsētas.
Vēsture. Hatuša pazīstama no III g.tk.pmē. 2.puses.
XXIII gs.pmē. Hatušas ķēniņš Pambass piedalījās koalīcijā pret Akādas ķēniņu Naramsinu.
Ar II g.tk.pmē. sākumu Hatuša bija viens no Anatolijas tirdzniecības centriem.
XVIII gs.pmē. Kusāras (toreizējā galvaspilsēta) hetu ķēniņš Anitass pilsētu iekaroja un sagrāva.
Tomēr jau XVII gs.pmē. sākumā pilsēta tika atjaunota.
Sacensība ar Kusāru beidzās ar galvaspilsētas pārnešanu uz Hatušu ķēniņa Hatusiļa I valdīšanas laikā.
Ķēniņa Hantilisa I valdīšanas laikā XVI gs.pmē. beigās pilsētu apjoza ar aizsargsienu.
XIII gs.pmē. pilsētu izlaupīja kaskajiešu ciltis.
Hatusiļa III valdīšanas laikā atkal atjaunota.
XII gs.pmē. cieta no "jūras tautu" iebrukuma, kas iznīcināja Hetu valsti.
Turpmāk šeit atradās tikai neliels ciems.
Atklāšana un izpēte. Senpilsētas drupas 1834.gadā uzgāja franču zinātnieks Š.Taksjē.
Sistemātiskus izrakumus veica vācu zinātnieks H.Vinklers un turks Makridibejs 1906.-1912.gados. Tad arī tika uziets slavenais Bogazkejas arhīvs.
No 1931.gada līdz pat mūsdienām tos veica vācu arheologs Kurts Bitels.
UNESCO sarakstā.
Apraksts. Izrakumos uzgāja cietokšņa sienu, pils, svētnīcu, akvedukta, dzīvojamo ēku u.c. paliekas.
Atradumi.
Bogazkejas arhīvs. Vairāk kā 15 000 māla ķīļrakstu plāksnītes uzgāja vācu arheologs H.Vinklers 1906.-1912.gadu izrakumos.
Modernas akmens apstrādes tehnoloģijas pēdas. Drupās atrodami daudzi akmeņi ar neparasti gludu zāģējumu pēdām. Bazalts zāģēts (šķēlēts!) ar 1 mm un vēl plānāku instrumentu.
Avoti.
Bittel.K., Bogazko:y - Hattuša, 1906.-1955.
Saites.
Hetu kultūras centru saraksts.
Turcija.
