Aliens

Meksika

Meksikas Savienotās valstis (Estados Unidos Mexicanos).
Valsts Ziemeļamerikā.

Galvaspilsēta - Mehika.

Iedzīvotāji. Meksikā ir spēkā ap 90 valodām ar valsts valodas statusu.
Indiāņi - maiji, tarahumāri.

Vēsture. No 1522.gada ir Spānijas kolonija.
Meksikas Neatkarības karš (1810.-1821.g.).
Neatkarīga kopš 1821.gada.
Kopš 1824.gada - federatīva republika.
Amerikāņu-meksikāņu karš (1846.-1848.g.). 1845.gadā amerikāņi sagrāba meksikāņu Teksasu. Tam sekojošā milzīgas Meksikas daļas atņemšana (Kalifornija, Nevada, Jūta, Arizona, Kolorāda, Jaunmeksika). "Kamēr es aprakstīju Peru iekarošanu," - rakstīja Preskots, - "mana valdība veica Meksikas iekarošanu." Pēc tā visa amerikāņu okupētajā daļā sekoja vēl arī zelta drudzis, dzelzceļa kompāniju ekspansija un sapņi par kanālu, kas varētu savienot okeānus. Pēc tam sekoja ASV Pilsoņu karš (1861.-1865.g.) ar visām savām sekām.
Rezultātā meksikāņi tika sakauti, parakstīts Gvadelupes Idalgo miera līgums. Kara laikā amerikāņi bija spējuši ieņemt ievērojamu daļu Meksikas un līgums tikai legalizēja kara iznākuma realitāti. Vienošanās ietvaros ASV par 15 miljoniem dolāru un apņemšanos segt Meksikas valdības parādus ASV pilsoņiem 3,25 miljonu dolāru apmērā iegādājās 1,36 miljonus kvadrātkilometru lielas teritorijas (40% toreizējās Meksikas) - tā no Meksikas tika noņemtas milzīgas teritorijas - visa Teksasa un ievērojamas teritorijas Kalifornijā, Arizonā un Jaunmeksikā. Vēlāk tās pievienojās ASV kā neatkarīgas pavalstis.
6 gadus vēlāk Meksikai tika uzsiests vēl viens, tā dēvētais Gasdena (par godu ASV vēstniekam Meksikā Džeimsam Gadsenam) pirkums. Atsaucoties uz nepieciešamību būvēt dzelzceļu starp abām ASV okeāna piekrastēm, Gasdens pieprasīja Meksikai pārdot vēl 120 000 vadrātkilometru (pārējās daļas no mūsdienu Arizonas un Jaunmeksikas), nepārprotami liekot saprast, ka pretējā gadījumā šīs zemes amerikāņi vienkārši iekaros. Meksikai nebija citas izejas un tā pārdeva prasītās teritorijas par 10 miljoniem dolāru.
Santa-Annas diktatūra (~1853.g.).

Buržuāziskā revolūcija (1854.g.).
H.Alvaresa valdība (~1855.g.).
Maksimiliāna I valdīšana (1861.-1867.g.). Par Napoleona III naudu un ar viņa armijas atbalstu Hābsburgu dzimtas pārstāvis Maksimiliāns kļuva par Meksikas imperatoru Maksimiliānu I. 1967.gadā tika gāzts, sagūstīts un neatkarīgās Meksikas prezidents Benito Huaress sodīja viņu ar nāvi nošaujot.
Benito Huaresa valdība (1858.-186.g.). Meksikas pilsoņu karš.
1861.-1972.gados Meksikas prezidents bija Benito Huaress.
Angļu-franču-spāņu intervence. Tad Eiropa iedomājās izveidot Meksikā monarhiju, un mēģināja nosēdināt tronī imperatoru Maksimiliānu no Hābsburgu dinastijas - 1861.-1867.gada notikumi. Maksimiliāna gāza no troņa un nošāva. Tam sekoja pilsoņu karš Meksikā. 

Meksikas avantūra (1861.-1867.g.). 1861.gadā Parīze pievērsās Meksikai, kurā Napoleons III samanīja iespēju atkārtot ko līdzīgu kā viņa priekšgājēja Napoleona I Ēģiptes karagājiens. Meksikas ekspedīcijas ideju sākumā atbalstīja arī briti un spāņi.
Par intervences ieganstu kalpoja Meksikas valdības atteikums maksāt parādus angļiem un frančiem, un tās rezultātā bija nodomāts izveidot izveidot Meksikas impēriju. Tāda Meksikā bija jau XIX gs. sākumā, taču noturējās neilgi. Par nākamo valdnieku tika uzaicinats Austrijas erchercogs no Hābsburgu dzimtas Maksimiliāns Ferdinands.
Jau sākumā franču ekspedīcijas korpuss cieta sakāves kaujās ar meksikāņiem. Uz to Napoleons III atbildēja ar vēl 30 000 franču kareivju nosūtīšanu pāri okeānam. Frančiem izdevās izspiest meksikāņu valdības spēkus no lielajām pilsētām, taču beigu uzvaru gūt neizdevās un Maksimiliāns Ferdinands tronī turējās tikai ar franču durkļu palīdzību. 
Karš turpinājās, franči cieta lielus zaudējumus ne tikai militāri, bet arī no slimībām. Karš dārgi izmaksāja Francijas valsts kasei. Tā Napoleons III no lēma izbeigt šo avantūru un 1867.gada marta vidū franču karaspēks pameta Meksiku. Maksimiliāns tika pamests likteņa varā un pēc 4 mēnešiem meksikāņi to nošāva.
Šī avantūra ekonomiski dārgi izmaksāja Francijai un cieta arī Napoleona III prestižs.
Tagadējā konstitūcija pieņemta 1917.gadā.
1930.gadā toreizējais ārlietu ministrs H.Estrada pasludināja doktrīnu, kas tika nosaukta viņa vārdā.
Kaktusu revolūcija (2006.g.). Nemieru dalībnieki apšaubīja konservatīvā kandidāta Felipes Kalderona uzvaru Valsts prezidenta vēllēšanās, jo 97% balsu saskaitīšana liecināja, ka uzvarējis ir Obradors. Protesti gan noslēdzās bez rezultātiem un Kalderons stājās prezidenta amatā.
Andresa Manuēla Lopesa Obradora prezidentūra (2018.-?). Viņš kļuva par prezidentu ar 3.mēģinājumu. Viņa laikā sākās Meksikas nosliekšanās pa "kreisi," jo bija pirmais izteikti kreisais politiķis šajā postenī. Iepriekš kopš 2006.gada bija Mehikas mērs, am dažu gadu laikā izdevas atrisināt virkni galvaspilsētas sociālo problēmu tā iegūdams lielu popularitāti - par viņu kā valsts prezidentu bija gatavi balsot 80-85% Mehikas iedzīvotāju, mazāk citur valstī. Ar pirmo mēģinājumu viņš par prezidentu nekļuva, jo pie varas esošie pret viņu izvērsa iepriekš nepiedzīvotamēroga kampaņu, pie tam ar ASV atbalstu. 2012.gada viņš piedzīvoja līdzīgu sakāvi, tādēļ 2018.gadā viņš izveidoja jaunu partiju "Nacionālo atdzimšanas kustību" (Movimiento Regeneracion Nacional, MORENA) un plašu pirmsvēlēšanu aliansi. Tā kā viņa pusē nebija neviena medija, tad viņš izvērsa plašu kampānu timeklī un sociālajos tīklos. Rezultātā tika ievēlēts ļoti pārliecinoši - ar 53,2%.
Tāpat Obradora partija MORENA uzvarēja valsts parlamenta apakšpalātas vēlēšanās, iegūstot 275 no 500 vietām; de facto arī Senāta vēlēšanās (64 no 128 balsīm, tiem pieder arī Senāta priekšsēdētāja postenis ar izšķirošo balsi). Obradors saņēma vēlētāju uzticību solot atgriezties pie Estradas doktrīnas, atteikties no neoliberālisma ekonomikā, ieviest sociālo taisnīgumu.
2019.gada janvārī Meksika atteicās par Venecuēlas prezidentu atzīt ASV un Eiropas atbalstito Huanu Gvaido. Pēc apvērsuma Bolīvijā Meksika piešķīra patvērumu eksprezidentam Evo Moralesam, atteicās atzīt pie varas nākušo proamerikānisko valdību.
2021.gada februārī, tiekoties ar Argentīnas prezidentu Alberto Fernandesu, Obradors paziņoja, ka uzskata Malvīnu salas par Argentīnai piederošām.
Obradora valdība ļāvusi meksikā investēt Ķīnai - tā būvē pirmo ātrgaitas dzelzceļa līniju starp mehiku un valsts dienvidiem, gatavojas būvēt vairākas naftas pārstrādes rūpnīcas.
Asiņainās vēlēšanas (2021.g.). Sacīkstes par Kongresa apakšpalātas vietām izvērtās par asiņainākajām Meksikas vēsturē. Tika lēsts, ka 9 mēnešos notikuši ap 400 slepkavību mēģinājumi, nogalinati vismaz 89 aktīvie politiķi, tostarp 35 kandidāti uz dažādiem amatiem. Dzīvības draudu dēļ vismas 60 politiķi atteikušies no kandidēšanas, bet 150 politiķiem ir nodrošināta valsts apsardze.

Administratīvais iedalījums. 31 pavalsts + galvaspilsētas Federālais distrikts.
      Akvaskaljenta.
      Čivava.
      Čjapa.
      Dienvidu Lejaskalifornija.
      Duranga.
      Herēra.
      Gvanahvata.
      Haliska.
      Idalga.
      Jukatāna.
      Kampeče.
      Keretara.
      Kvintanarū.
      Koavila.
      Kolima.
      Mehika.
      Mičoakāna.
      Morela.
      Najarita.
      Nuevaleona.
      Oahaka.
      Puebla.
      Sakatekasa.
      Sanluisa Potosa.
      Sinaloa.
      Sonōra.
      Tamaulipa.
      Tabaska.
      Tlaskala.
      Verakrusa.
      Ziemeļu Lejaskalifornija.

Likumdošana. Meksikā atļauta marihuānas lietošana nemedicīniskiem nolūkiem.

Aplūkojamie objekti.
Arī te ir Apkusušās akas.
Mehika.
Teotivakāna. Unikāla seno amerikāņu pilsēta ar Saules un Mēness piramīdām.

Ziemeļmeksika.
      Pjedra Herrada rezervāts. Ziemas laikā te ierodas miljoniem Mariposa Monarch tauriņi, kas noklāj zemi, koku stumbrus, lapas un brīžiem pat debesis oranžos toņos. Tas ir viens no krāšņākajiem Meksikas dabas brīnumiem.
      Nevado de Toluca nacionālais parks. Tolukas vulkāns. 4690 m. Saules un Mēness krāterezeri.
      Basaltic Prisms of Hidalgo. Neparasts bazalta stabu kanjons.
      Santa Maria Regla. Vēsturiska muiža, kurā savulaik dzīvojis Reglas grāfs - pasaulē bagātākais cilvēks.
      Huasteca Potosina reģions. Meksikas Paradīzes dārzs, kur tropu džungļos izkaisīti neskaitāmi ūdenskritumi, zili un zaļi dabiski baseini ar pazemes caurumiem - karsta kritenēm.
      Cueva del Aqua. Ala-baseins.
      Tamasopo un Punta de Dios ūdenskritums. Kaskādes.
      Cascada  de Tamul. Meksikas lielākais ūdenskritums - augstumā sasniedz 100 m, bet platumā lietus laikā 300 m.
      Soltano de las Golondrinas. Vairāk kā 500 m dziļš svīru un papagaiļu apdzīvots pazemes kanjons jeb karsta kritene - viena no dziļākajām pasaulē (visdziļākā atrodas Ķīnā). Agrā rītā te paveras maģisks skats, kad tūkstošiem svīru pamet cilindrisko kanjonu, spirālveidā izlidojot caur "pazemes lūku."
      Las Pozas. Utopiska britu dzejnieka un mākslinieka Edvarda Džeimsa fantāzija, radot džungļos sireālu metāla un betona skulptūru dārzu. Pat viņa draugs Salvadors Dalī angli dēvēja par "trakāku nekā visi pārējie sireālisti, kopā ņemot."

Zakateka. Viena no koloniālās arhitektūras pērlēm.
      Ēdenes sudraba un zelta raktuves. Te no XVI - XVIII gs. Spānijas karaļiem tika iegūti dārgmetāli.
      Ērģeļu kalnu nacionālais parks. (Sierra de Organos) Klasiska Meksikas Mežonīgo rietumu ainava ar klinšu pīlāriem un masīviem, kas vietumis atgādina  ērģeles.

San Luis Potosi. Viena no bagātākajām Meksikas sudraba pilsētām. Skaista koloniālā arhitektūra.

Duranga. Savulaik ZR Meksikas galvaspilsēta. Tagad viens no galvenajiem pasaules filmēšanas centriem, apkārtnē uzņemtas daudzas slavenas filmas.
      Willa del Oste. Te filmējuši daudzi Holivudas režisori.
       Klusuma zona. Meksikas "Bermuda trijstūris."
      Ojuela. Spoku-raktuvju pilsētiņa ar iespaidīgu iekārto tiltu. 

Vara kanjons. (Canon del Cobre) Milzīga kanjonu sistēma, pēc būtības ASV Lielā kanjona turpinājums Meksikā, un lielāka un dziļāka par to. El Divisidero - iespaidīgākais skatu punkts.

Walle de los Hongos un Valle de los Monjes. Ielejas ar dīvainām neparastas sēņu vai pipeļu formas klintīm. 2002.gada pavasarī divi latviešu ceļotāji šai vietā novēroja Meksikā labi pazīstamo NLO - "Meksikas cigāru."

Basasiača ūdenskritums. (Cascada de Basaseachi) Meksikā augstākais ūdenskritums ar 246 m brīvo ūdens kritienu.
Chihuahua-Pacifico vilciens. Gleznains brauciens ar vilcienu pa vienu no iespaidīgākajiem dzelzceļa ceļa posmiem pasaulē. tas izlīkumo cauri Vara kanjonam līdz pat Klusajam okeānam.

Gvanahuatas mūmiju muzejs. Meksika. Te tiek uzglabātas vairāk nekā 100 vietējās mūmijas, no kurām apmēram puse izstādīta zālēs apskatei. Dažas no tām ceļojušas uz izstādēm citās pilsētās un ārzemēs. 1865.gadā vietējie meksikāņu kaprači sāka iekasēt nodokli par gulēšanu kapos, ko vajadzēja samaksāt 5 gadu laikā - ja nesamaksāji, tad raka ārā. Ekshumācija ritēja pilnā sparā, jo par lielu daļu apglabāto vienkārši nebija kam maksāt. Daļa no izraktajiem, ap 2%, izrādījās dabiski mumificējušies. Izraktos un mumificētos nelaikus sāka glabāt īpaši tam atvēlētā ēkā kapsētā. XX gs. sākumā par nelielu samaksu tur ielaida palūkoties ziņkārīgos. Šie apmeklējumi kļuva tik populāri, ka 1969.gadā atvēra muzeju. Šādi eshumēja līdz pat 1958.gadam. Viena no sievietem - Ignācija, tikusi atpazīta un tai nāve iestājusies tikai jau pēc apglabāšanas. Daļai mūmiju pavērtas mutes.

Elfuerte. 1563.gadā dibināta mazpilsētiņa, kas savulaik bija galvenie vārti uz plašām teritorijām Ziemeļmeksikā, Kalifornijā un Arizonā.

Tuluma. Maiju pilsēta okeāna krastā.
Čavinda. AP vieta, "pasauļu pārklāšanās punkts."
Sneiktaunas piramīdas. (Пирамиды Снейктауна - no V.Černobrova enciklopēdijas).

Meksikas vulkāni - Inlakuatls, Popokatepetls, Tolukas vulkāns.

Meksikāņu virtuve.
Pulke. Viegls alkoholisks dzēriens, ko iegūst no Vēbera agaves. Izmanto svētkos un reliģiskās ceremonijās.

Tradīcijas.
Skolotāju diena. 15.maijā atzīmē to ar plašiem svētkiem, tiek rīkoti koncerti un kultūras pasākumi.
Neatkarības diena. 16.septembris.